Jau kopš seniem laikiem cilvēks ir tiecies pēc kultūras, pēc sevis pilnveidošanas. Kultūra bija tā, kas seno cilvēku pārveidoja par sapratīgo cilvēku, tāpēc tai vienmēr ir bijusi liela loma cilvēka dzīvē.
Mūsdienas gan ar nožēlu ir jāsecina, ka kultūra ir ļoti komercializējusies un kļuvusi par preci, kuru pērk un pārdod, kaut gan tas ir jāsaprot, ņemot vērā mūsu straujo dzīves tempu un ekonomisko attīstību.
Tomēr mazliet tuvāk papētot situāciju un kā jau kultūras vadības studentam pienākas, sekojot līdz informācijai par kultūras notikumiem, varam secināt, ka situācija nemaz nav tik dramatiska – visapkārt mums tiek piedāvāti daudz un dažādi kultūras pasākumi, tādejādi dodot mums iespēju izvēlēties. Izvēles iespēja, manuprāt, ir tas, kas liek secināt par to, ka kultūra cilvēka dzīvē ieņem nozīmīgu lomu, jo, ja nebūtu pieprasījuma – nebūtu arī piedāvājuma.
Kultūrai ir liela loma personības attīstībā, jo ikviens kultūras pasākums mūs bagātina ar iespaidiem, informāciju, kā arī ļauj vaļu iztēlei un radošajai domāšanai. Kultūra paver jaunus apvāršņus, sajūtas un piedzīvojumus. Kaut gan tas ir tikai mans subjektīvais viedoklis, manuprāt, kultūrai ir spējas iedarboties uz cilvēku. Mainīt un bagātināt. Civilizēt.
Tomēr mums katram ir jāatceras, kultūras lomu cilvēka dzīvē nosaka, tas cik daudz mēs gribam vai negribam no kultūras sagaidīt. Kultūra mūsos būs tik daudz, cik daudz mēs to sevī ielaidīsim.
2. Pašvērtējums
Praktizējoties pie rektora palīdzes sabiedriskajā darbā, manos pienākumos ietilpa kultūras pasākuma – „ Liepājas 381 gada jubilejas svinību” pasākuma organizēšana Liepājas Pedagoģijas akadēmijā. Šis pasākums bija zīmīgs ar to, ka bija pats pirmais pasākums lielajā jubilejas svinību pasākumu virknē, tas bija faktors, kas mazliet biedēja, jo atklāt šos svētkus ir liela atbildība. Šīs faktors bija arī ļoti pateicīgs, tāda ziņā, ka gribējās, lai viss izdodas augstā līmenī un nācās cītīgi piedomāt un pastrādāt, lai pasākums veiksmīgi izdotos.
Veidojot šo pasākumu radās daudz un dažādu ideju un piegājienu, kā varētu apspēlēt Liepājas jubileju – jo pasākuma tematika tomēr pieprasīja savu. Šādus pasākumus – ar strikti noteiktiem apstākļiem un pilsētā, kurā studēju un dzīvoju nebija nācies veidot bieži – tāpēc bija interesanti strādāt un atklāt kaut ko jaunu.
Pasākuma tapšanas laikā radās dažas problēmas, kuras izdevās veiksmīgi novērst. Problēmas radās neparedzētu iemeslu – slimības dēļ, tāpēc aizkavējas arī afišu izgatavošana. Slimības dēļ līdz pašai pasākuma dienai man nebija zināmi arī kolektīvi, kuri piedalīsies pasākumā, jo slimoja gan vokālā ansambļa vadītājs, gan studentu teātra „Rikošets” režisore. Liels prieks bija, ka pasniedzējs Kronbergs izveseļojās, tomēr žēl bija dzirdēt atteikumu no „Rikošeta” – pēdējā mirklī mazliet bija jāpārveido scenārijs.
No iepriekšējās pieredzes ļoti noderēja spēja ātri reaģēt uz situāciju – nenokārt galvu, bet strādāt tālāk. Uzskatu, ka prakse izdevusies veiksmīgi bez lieliem starpgadījumiem un lieliska prakses kulminācija bija pasākums 16. martā, kuru arī pats vadīju.…
