1. Nekustamais īpašums, tā veidi
Saskaņā ar CL 842. pantu, nekustamas lietas ir ķermeniskas lietas, kuras nevar pārvietot no vienas vietas uz otru, ārēji nebojājot. Pēc savas dabas tādas ir zeme un ēkas (būves).
CL 968. pantā definēts: „Uz zemes uzcelta un cieši ar to savienota ēka atzīstama par tās daļu”. No kā izriet, ka uz iznomātas zemes uzceltu būvi nevar reģistrēt kā patstāvīgu īpašumu, bet tas uzskatāms tikai kā zemes daļa. Jurisprudencē to dēvē par zemes un ēkas nedalāmības principu, t. i. iedomātās norobežošanas ceļā nav iespējams ar zemes gabalu cieši savienotu ēku atdalīt no zemes gabala, lai nodibinātu atsevišķu īpašumu uz šo atsevišķo daļu. Tomēr ņemot vērā Latvijā zemes reformas laikā radušos situāciju, kad daudzos gadījumos ēkas atrodas uz zemes, ko atguvuši bijušie īpašnieki, vai arī citu iemeslu dēļ tā ēkas īpašniekam nepieder, likumdevējs paredzēja izņēmuma gadījumus, likums „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību”, 14. pants nosaka, kādos gadījumos CL 968.panta noteikumi nav piemērojami, un ēkas (būves) līdz to apvienošanai vienā īpašumā ar zemi uzskatāms par patstāvīgu īpašuma objektu:
ēkas uzceltas uz zemes, kas atbilstoši likumam piešķirta šim nolūkam, iegūta darījuma ceļā, vai uz cita tiesiska pamata pirms CL lietu tiesību daļas spēkā stāšanās dienas (1992. gada 1. septembris), bet zemes īpašuma tiesības atjaunotas vai atjaunojamas bijušajam īpašniekam vai viņa mantiniekiem, vai arī zeme pieder valstij;
ēkas iegūtas privatizējot valsts vai pašvaldības uzņēmumus vai atsevišķus valstij vai pašvaldībai piederošus nekustamā īpašuma objektus;…
