24.05.2012
Mērķis – Novērot pacienta izglītošanu ar arteriālo hipertensiju par dzīvesveida maiņas pozitīvo ietekmi.
Darbība – Novēroju pacienta izglītošanu ar arteriālu hipertensiju par smēķēšanas atmešanu.
Pamatojums - Dati, kas parāda nozīmīgu un tūlītēju vienas nedēļas smēķēšanas pārtraukšanas efektivitāti uz kardiovaskulārā riska rādītājiem vīriešu – smēķētāju grupā ar normotensiju (vidējais smēķēšanas ilgums 13,9 ± 1,1 gadi, dienā izsmēķēto cigarešu daudzums 28,5 ± 2,5). Nesmēķēšanas periodā novēro statistiski nozīmīgu arteriālā asinsspiediena raksturlielumu, sirdsdarbības frekvences un plazmas kateholamīnu (adrenalīna un noradrenalīna) līmeni pazemināšanos, salīdzinot ar smēķēšanas laikā reģistrētajiem datiem [AHA Guidelines 2002 update]. Var secināt, ka pat īslaicīga smēķēšanas pārtraukšana ir rezultatīva ilgstošu smēķētāju grupā. Pie tam – nekad nav par vēlu atmest smēķēšanu.
Darbība – Novēroju pacienta izglītošanu par veselīga uztura pamatnoteikumiem un pozitīvo ietekmi uz veselību.
Pamatojums - Svarīga loma pareiza uztura lietošanai ir arī ģimenei. Diemžēl iedzīvotāji galvenokārt izmanto sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus, retāk gatavo mājās. Pareiza ēšana sākas jau veikalā, iegādājoties veselīgus un vērtīgus produktus. Vispārējas uztura rekomendācijas Dažāda un enerģētiski sabalansēta diēta kopā ar regulāru fizisko aktivitāti.
• Augļi un dārzeņi kā svarīgākā uztura sastāvdaļa – ne mazāk kā 450g/dn (tie jārēķina kopējā dienas kolorāţā).
• Graudaugi un klijas.
• Skābpiena produkti ar zemu tauku saturu.
• Zivis un liesa gaļa.
• Pacientiem ar jau diagnosticētu KSS jālieto arī attīrītas omega-3 taukskābes.
• Tauku saturs uzturā nedrīkst pārsniegt 25%. Savukārt piesātinātās taukskābes nedrīkst pārsniegt 30% no uzņemtajiem taukiem.
• Holesterīna dienas deva nedrīkst būt lielāka par 200 mg.
Uztura enerģētiskā vērtība būtu jāsabalansē ar ikdienas fizisko aktivitāti, lai saglabātu ideālo ķermeņa svaru, tāpēc pacientiem ar aptaukošanos ir nepieciešami speciāli ieteikumi svara samazināšanai (kontrolējot arī cukura līmeni asinīs).
Kafija, ja to lieto vidējos daudzumos (1–2 tasītes stipras kafijas (espresso) dienā), nepaaugstina sirds slimību risku.
Pacients tiek iepazīstināts ar pārtikas produktiem, ko vēlams lietot uzturā un no kādiem produktiem atturēties.
Mērķis – Novērot pacienta izglītošanu par fizisko aktivitāšu nepieciešamību pie arteriālās hipertensijas.
Darbība – Novēroju pacienta izglītošanu par fizisko aktivitāšu daudzumu, biežumu un to ietekmi uz arteriālās hipertensijas terapiju.
Pamatojums - Regulāra fiziskā aktivitāte, izmantojot lielo muskuļu grupas, piemēram, staigāšana, skriešana vai peldēšana izraisa kardiovaskulāru adaptāciju, kas palielina slodzes izturību un skeleta muskuļu spēku. Tā arī novērš koronārās sirds slimības (KSS) attīstību un mazina simptomus pacientiem ar kardiovaskulāru slimību. Ir pierādījumi, ka fiziska aktivitāte samazina arī citu hronisku slimību, t.sk., 2. tipa cukura diabēta, osteoporozes, aptaukošanās, depresijas, krūts dziedzera un resnās zarnas audzēja risku. Fiziskai aktivitātei ir gan tieša protektīva ietekme uz asinsvadu bojājumu rašanos, gan netieša iedarbība, ietekmējot citus kardiovaskulāros riska faktorus. Fiziska aktivitāte pazemina plazmas ZBLH un triglicerīdu līmeni, palielina plazmas ABLH, samazina aptaukošanos un pazemina asinsspiedienu. Savukārt mazkustīgumam ir pretēja iedarbība.
Tā kā regulāra fiziskā aktivitāte mazina kardiovaskulāro slimību (KVS) agrīnu sākumu un progresēšanu, kā arī aizkavē citu kardiovaskulāro riska faktoru rašanos, tā jāveicina visās vecuma grupās – sākot no bērniem līdz vecākiem cilvēkiem. Visi cilvēki ar augstu KVS risku profesionāli jāiedrošina un jāveicina vielu fiziskā aktivitāte optimālā līmenī. Kaut gan mērķis ir vismaz pusstundu ilga fiziskā aktivitāte vairumā nedēļas dienu, arī mērenāka aktivitāte nāk par labu veselībai.
Fizisko aktivitāšu ietekme uz ķermeni: • Mazāks kardiovaskulārās mirstības un saslimšanas risks
• Adekvāta slodzes tolerance
• Lēnāks sirds ritms un zemāks asinsspiediens
• Koronārās asinsplūsmas uzlabošanās
• Ietekme uz stenokardijas simptomiem
• Perifēriskās rezistences adaptācija
• Protektīva ietekme uz simpatovagālo līdzsvaru
• Aptaukošanās mazināšana
• Kardioprotektīva ietekme uz lipīdu metabolismu un insulīna rezistenci
• Ietekme uz trombocītiem un fibrinolīzi
Mērķis – Novērot pacienta izglītošanu par liekā svara samazināšanu.
Darbība – Novēroju pacienta izglītošanu par liekā svara samazināšanu.
Pamatojums - Ķermeņa svara zudums pacientiem ar aptaukošanos var uzlabot vai novērst vairākus ar aptaukošanos saistītus kardiovaskulāro slimību (KVS) riska faktorus, piemēram, insulīna rezistenci un 2. tipa cukura diabētu, dislipidēmiju, hipertensiju un iekaisumu kā arī uzlabot distolisko funkciju. Optimālais svara zudums ir 5–10% no sākotnējās ķermeņa masas gada laikā [8]. Pierādīts, ka pat niecīgs svara zudums (~5% no ķermeņa masas) novērš vai mazina ar aptaukošanos saistītos riska faktorus. Pie tam svara zuduma metaboliskie efekti turpinās, ja svars arī turpmāk tiek zaudēts šādā lēnā un vienmērīgā veidā, līdz tiek sasniegts ĶMI < 25kg/m2. Straujš svara zudums, ievērojot drastiskas, ļoti maza kaloriju daudzuma diētas, nereti izraisa tādas komplikācijas kā caureja, aizcietējumi, matu izkrišana. Šiem cilvēkiem ir arī lielāks žultsakmeņu attīstības risks, biežāk novēro ūdens un elektrolītu vielmaiņas traucējumus, kā arī aknu disfunkciju. Šīs diētas bieži nav saistītas ar pareizu ēšanas iemaņu apguvi. Rezultātā pēc diētas pārtraukšanas parasti novēro, t.s., atsitiena fenomenu, kad tiek ne tikai atgūts, bet nereti arī pārsniegts sākotnējais ķermeņa svars. Apmēram 50% gadījumu sākotnējais svars tiek atgūts pirmo divu gadu laikā un vairāk nekā 95% gadījumu 5 gadu laikā pēc hipokaloriskās diētas pārtraukšanas. Ekstrēmas diētas ir bīstamas arī anoreksijas rašanās draudu dēļ.
Aptaukošanās ārstēšanas mērķis ir samazināt ķermeņa svaru, lai uzlabotu ārējo izskatu, fizisko funkciju, dzīves kvalitāti un veselību. Lai gan ķirurģiska lielu taukaudu daudzumu likvidēšana (20% no kopējās ķermeņa taukaudu masas) var uzlabot cilvēka izskatu, spēju pārvietoties un dzīves kvalitāti, tā nemazina metaboliskos koronāras sirds slimības (KSS) riska faktorus, kas saistīti ar aptaukošanos Mūsdienu ārstēšanas iespējas ķermeņa svara redukcijai ietver diētu, fizisko aktivitāti, uzvedības modifikāciju, farmakoterapiju un ķirurģisku ārstēšanu.
Mērķis – Novērot pacienta izglītošanu par dzīves uztveres modifikāciju.
Darbība – Novēroju pacienta izglītošanu par uzvedības modifikāciju.
Pamatojums - Būtiski ir analizēt un koriģēt tos ēšanas un fiziskās aktivitātes ieradumus, kas saistīti ar svara pieaugumu. Uzvedības modifikācijā būtiska ir:
1. paškontrole – svarīgi pierakstīt „ko, kur un kad” cilvēks ēdis un „ar ko, kur un kad” nodarbojies, lai pats būtu informēts par savu uzvedību, regulāra svara kontrole, vēdera apkārtmēra mērīšana un fiksēšana dienasgrāmatā;
2. mērķu definēšana – svarīgi izvirzīt specifiskus īstermiņa mērķus;
3. izraisītāju kontrole – jāidentificē tie apstākļi, kas saistīti ar nepareiziem ēšanas un fiziskās aktivitātes ieradumiem;
4. domāšanas pārveidošana – jāmaina uzskati, domas par svara kontroli, kā arī jāizvirza reāli svara zaudēšanas mērķi;
5. problēmu risināšana – jāanalizē situācijas, kas traucē veselīgam dzīvesveidam un jāmeklē iespējamie risinājumi;
6. recidīvu novēršana – jāattīsta svara kontroles iemaņas īpašās situācijās (ceļojumi, viesības, slikts garastāvoklis);
7. stresa kontrole;
8. iespējamību kontrole – jāizmanto atalgojuma princips, kad specifiski mērķi ir sasniegti;
9. sociālais atbalsts – jāizmanto ģimenes locekļu un draugu atbalsts.
…
