Secinājumi.
Apkopojot rezultātus, secinām, ka abas valstis 2008. gadā skāra ekonomiskā krīze.
Latvijā aizsākoties krīzei, tika ievērojami samazināts izglītības, veselības aprūpes un sociālais budžets. Gada beigās starptautiskie aizdevēji Latvijai piešķīra 7.5 miljardus EUR aizdevumu. Ar 2011. gads ir iezīmējis ekonomisko rādītāju pakāpenisku augšupeju, kas turpinājās arī 2012.gadā
Pieaugošais bezdarbs un arvien sarūkošais ienākumu līmenis krīzes laikā iedzīvotājiem lika migrēt uz Rietumeiropu darba meklējumos.
ES dalībvalstīm kopš 2007. gada, pasaules globālā finanšu krīze nopietni ietekmējusi arī Lietuvu – cēlās inflācija, palielinājās bezdarbs, valsts parāds.
Latvijas un Lietuvas inflācija sasniedza visu laiku augstāko līmeni 2008.gadā. Augsta un svārstīga inflācija abās valstīs ietekmē aizņēmējus, jo palielinās lēmumu pieņemšanas risks, pieaug izmaksas un samazinās izvēles iespējas
Makroekonomiskie rādītāji abās valstīs 2011.gadā rāda izeju no dziļās 2009. gada krīzes, ar tam sekojošu stabilizāciju. Visumā Latvijā augšupejas atjaunošanās ir lēnāka, ko īpaši atspoguļo bezdarba rādītāji, kas krītas relatīvi lēnāk. Bezdarba līmenis stabili krities abās valstīs, bet Latvijā joprojām esot augstākajam.
Abām valstīm veicināt valstu ekonomisko izaugsmi, kas būtu pamats iedzīvotāju dzīves līmeņa paaugstināšanai un labklājībai. Veikt pārdomātu, nodokļu politiku, kas būtu pievilcīga gan uzņēmējam, gan iedzīvotājiem, līdz ar to samazinot ēnu ekonomikas īpatsvaru valstī.
Priekšlikumi turpmākajiem izpētes virzieniem
Nepieciešams turpināt veikt pētījumus, jo situācija valstu ekonomikā nepārtraukti mainās. Pašlaik eirozonas ekonomika ir ieslīgusi recesijā, tāpēc ir svarīgi pētīt makroekonomisko rādītāju attīstības dinamiku un tās ietekmi uz Latviju un Lietuvu.
…
