Cenu veidošana ir cenu noteikšanas faktoru, principu, metožu un aprēķinu kopa. Cenu veidošanas faktorus iedala iekšējos un ārējos. Galvenie iekšējie faktori ir:
• Uzņēmuma un t.sk. mārketinga mērķi
• Mārketinga stratēģija
• Uzņēmuma izmaksas
• Mārketinga darbības organizācijā.
Galvenie ārējie faktori ir šādi:
• Tirgus tipi pēc konkurences kritērija
• Pieprasījuma elastīgums
• Likumdošana un valsts politika
• Pārējie faktori.
Patstāvīgās izmaksas nemainās, līdz ar produkta ražošanas apjoma vai realizācijas palielināšanos (samazināšanos).
Mainīgās izmaksas mainās līdz ar produkta ražošanas apjoma vai realizācijas palielināšanos (samazināšanos).
Kafejnīcā Karamele cenas veidojas no iekšējiem un ārējiem faktoriem. Uzņēmuma mērķis saskan ar uzņēmuma misiju - kļūt par populārāko ēdināšanas iestādi Jēkabpils pilsētā. Uzņēmuma izmaksas ir aplūkojamas 3.tabulā.
3.tabula
Kafejnīcas “Karamele” izmaksas
Patstāvīgās izmaksas (FC) Mainīgās izmaksas (VC)
Grāmatvedības pakalpojumi 50 Izejvielas € 2 000.00
Komunālie pakalpojumi 60 Elektrība € 200.00
Apkure 100 Darba algas € 2 700.00
Nomas maksa 500
Kopā 710 Kopā € 4 900.00
Kopējās izmaksas (TC) € 5 610.00
TC= FC+VC= 710+4900=5610 EUR
TR(ieņēmumi) = 6000 EUR
Līdz šim uzņēmums diezgan maz veidoja mārketinga aktivitātes. Uzņēmums atrodas tīrās konkurences tirgū., kuru veido liels daudzums pārdevēju (kafejnīcu) un pircēju (apmeklētāju). Cenas ietekmē nodokļi un nodevas, kas jāņem vērā , nosakot galīgo pārdošanas cenu. Piemēram, pēc Latvijas likumdošanas ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) tiek aplikta lielākā produktu daļa, kas apgrozās tirgū. Tas palielina kafejnīcas tirdzniecības cenas un var ietekmēt pieprasījuma elastīgumu. Valsts politika var ietekmēt cenas netieši. Piemēram, piena embargo, ko uzlikusi Krievija. Atbilstoši Krievijas Federācijas valdības 2014. gada 6. augusta lēmumam Krievija ir ieviesusi pilnīgu embargo lauksaimniecības produktiem, izejvielām un pārtikas precēm (liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam un piena produktiem) no ES, ASV, Austrālijas, Kanādas un Norvēģijas uz vienu gadu [http://www.liaa.gov.lv/lv/aktualitates/precu-saraksts-krievijas-noteikta-embargo-partikas-produktu-importam]. Taču 2016.gada jūnijā Krievijas prezidents Vladimirs Putins līdz 2017. gada beigām pagarinājis lauksaimniecības produktu importa embargo Eiropas Savienības un citām valstīm, kas noteikušas sankcijas pret Krieviju saistībā ar tās agresiju Ukrainā [http://www.delfi.lv/bizness/pasaule/krievija-pagarina-rietumu-produktu-embargo-lidz-2017-gada-beigam.d?id=47619873].
Uzņēmumiem ir jānosaka ne tikai cenas atsevišķiem produktiem, bet arī jāveido cenu sistēma, kas aptver dažādus produktus, un ir jāņem vērā visus cenu veidošanos faktorus, metodes un principus. Uzņēmumam ir jāplāno un jāīsteno noteiktā cenu veidošanās stratēģija. Galvenie stratēģijas virzieni ir šādi:
• Jauno produktu cenu veidošanas stratēģija;
• Produktu sortimenta cenu veidošanas stratēģija;
• Stratēģija cenu piemērošanas tirgum.[Mārketings. V.Praude. – Rīga, SIA Jumis. 2004. – 466.lpp.]
Uzņēmumi veido cenu sistēmu, lai pārdotu visu savu produktu sortimentu, ņemot vērā pieprasījumu dažādos, vietas ziņā attālos tirgos un to dažādajos segmentos, iepirkšanās laiku un citus faktorus. Ir šādi cenu veidošanās stratēģijas tipi:
• Cenu veidošanas stratēģija produktu sortimenta ietvaros;
• Cenu veidošanas stratēģija dažādiem papildproduktiem, kuru pārdod kopā ar pamatproduktiem;
• Cenu veidošanas stratēģija produktu obligātiem piederumiem;
• Cenu veidošanas stratēģija ražošanas blakusproduktiem;
• Cenu veidošanas stratēģija produktu komplektiem. [Mārketings. V.Praude. – Rīga, SIA Jumis. 2004. – 469.lpp.]
…
