Prakses laikā tika apskatītas šādas izzinošās un emocionālās sfēras pētījuma metodikas:
1.Uzmanības diagnostika;
2.Atmiņas diagnostika;
3.Domāšanas diagnostika;
4.Intelekta diagnostika;
5.Emocionālo stāvokļu diagnostika.
Tika analizēts nedaudz no katras metodikas:
Uzmanības koncentrāciju, darbaspējas, uzmanības pārslēgšanu un sadalīšanu. Īslaicīgās atmiņas apjoms, Ilglaicīgā pastiprinātā atmiņa. Vispārināšanas attīstības līmenis, abstrahēšana, analītiski – sintētiskās spējas. Verbālā un neverbālā intelekta diagnostika. Trauksmes diagnostika. Agresivitātes diagnostika.
Bet vairāk tika apskatītas atmiņas, uzmanības un domāšanas diagnostikas. Prakses laikā pati veicu piktogrammas, 10 vārdu dzirdes, redzes loģiskai iegaumēšanai, ceturtais liekais (liekā izslēgšana), Šulca tabula.
Ļoti svarīga nozīme cilvēka dzīvē ir emocijām. Tās palīdz cilvēkam pārvarēt grūtības, gūt panākumus dzīvē, bet var arī kaitēt, īpaši sadarbībā ar citiem cilvēkiem. Visā dzīvajā pasaulē emocijas saistītas ar kustībām, tikai civilizētā pieaugušo cilvēku sabiedrībā emocijas tiek atdalītas no kustībām. Ne velti bieži tiek lietoti izteicieni – “lēkāt no prieka” vai “nagi niez, kā gribas kaut ko izdarīt”.
Emocijas nosacīti tiek iedalītas pozitīvās un negatīvās. Kā pozitīvās var minēt prieku un laimes izjūtu, kā negatīvās – dusmas, bēdas un naidu. Tomēr šis iedalījums ir nosacīts, jo, piemēram, bēdas tiek pieskaitītas pie negatīvajām emocijām, tomēr tieši bēdas ir tās emocijas, kuras viņu veido par cilvēku. Bēdas māca cilvēkam būt līdzjūtīgam pret citiem, “izjust otru cilvēku”, iejusties cita cilvēka situācijā. Bēdas dod cilvēkam arī unikālu pieredzi, palīdz pārvērtēt savu vērtību sistēmu, atskatīties pagātnē un koriģēt savus nākotnes plānus.
Atmiņa ir atspoguļošanas process, tāpat kā uztvere, taču atspoguļots tiek ne tikai tas, kas iedarbojas uz pašreizējo, bet arī tas, kas noticis pagātnē. Atmiņa ir apziņas funkcija, kas izpaužas visu agrāko parādību pārdzīvojumu uzglabāšanā. Tai ir svarīga loma cilvēka dzīvē, jo ar tās palīdzību cilvēks uzkrāj zināšanas un pēc vajadzības var tās izmantot praksē. Atmiņa cieši saista cilvēka pagātni, tagadni un nākotni.
Cilvēkam mācoties, cenšoties atcerēties kaut ko dzirdētu vai lasītu, šūnas sāk veidot labākus kontaktus savā starpā, un tas rada pozitīvu rezultātu - tādā veidā cilvēks aktivizē savas iespējas un rezerves. Šī metode, manuprāt, lieliski palīdz smadzenēm saglabāt un reproducēt uzbudinājuma impulsu pēdas un impulsos kodēto informāciju.…
