1. Kredītiestādes nosaukums, dibināšana, kapitāls un tā struktūra
1.1. kredītiestādes dibināšana, kapitāla lielums un tā struktūru
Izpētot bankas vēsturi es uzzināju, ka A/s „Latvijas Krajbanka”tika nodibināta 1924. gadā kā Latvijas Pasta Krājbanka. 1940. gada jūnijā tā tika reorganizēta un ikļauta PSRS Valsts Krājbankas sastāvā. Interesanti kā līdz 1991. gadam bankas pamatuzdevums bija finanšu līdzekļu piesaistīšana un apkalpošana PSRS banku sistēmas ietvaros.
Izpētot pārskatus es izdarīju secinājumus, ka 1991. gada 3. septembrī Latvijas Republikas Augstākā Padome nolēma atjaunot a/s „Latvijas Krājbanka”. Banka pārņēma bijušās PSRS Valsts Krājbankas tiesības un 1992. gada 15. oktobrī saņēma atļauju bankas opērāciju veikšanai un tika reģistrēta LR Uzņēmumu reģistrā kā valsts komercbanka. Novērojot visus materiālus varu konstatēt, ka 1994. gada 29. martā banka tika pārreģistrēta kā valsts akciju sabiedrība „Latvijas Krājbanka” . Izskatot likumu es uzzināju, ka ar Ministru kabineta 1996. gada 18. janvāra rīkojumu „Latvijas Krājbanka” tika iekļauta privatizējamo objektu sarakstā. Privatizācijas pirmajā posmā 1997. gadā banka tika apvienota ar Rīgas Apvienoti Baltijas banku. Pēc apvienošanās notikušajā publiskajā piedāvājumā par privatizācijas sertifikātiem a/s „Latvijas Krājbanka” akcijas iegādājās Latvijas iedzīvotāji
2003. gadā noslēdzās Krajbankas privatizācija un patlaban vairāk nekā 99% bankas akciju pieder privātiem akcionāriem un bankas darbiniekiem. Varu secināt, ka no visām Latvijas komercbankām Krājbankai ir viens no plašākajiem filiāļu un klientu apkalposanas centru tīkliem, kas ļauj ērti un ātri apkalpot klientus visās Latvijas pilsētās un novados. A/s Latvijas Krājbanka var pamatoti sevi dēvēt par vecāko komercbanku Latvijā. Šogad Krājbanka atzīmē savu 80 gadu jubileju.
Analizējot bankas gada pārskatus ir konstatēts, ka 2003. gada 31. decembrī bankas reģistrētais pamatkapitāls bija 9,106 tūks. latu. Pamatkapitāls ir sadalīts 9,106,412 akcijās. Akciju veids: parastās akcijas(kategorija- ar balsstiesībām un bez balsstiesībām). Vienas akcijas nominālvērtība ir LVL 1.00 (viens lats).
Es arī izpētīju lielākus akcionārus 2003. un 2002. gadā: DOXA FUND, Arnolds Laksa, Stefans Rāzna, ka arī citi.
Iepazīnoties ar bankas dokumentiem tika uzzināts, ka 2003. gada 31. decembrī bankas starptauiskais kapitāla pietiekamības rādītājs bija 12.3%.
Bankas pārvaldes institūcijas ir Akcionāru pilnsapulce, Padome un Valde. Akcionāru pilnsapulce ir augstākā Bankas pārvaldes institūcija. Akcionāru pilnsapulce ik gadu apstiprina gada budžetu un darbības plānu, ka arī gada pārskatu.
Akcionāru pilnsapulce ievēlē Padomi, kas pārstāv akcionāru intereses pilnsapulču starplaikā un kontrolē Valdes darbību. padomes uzdevumi ir kontrolēt bankas valdes darbību un pārbaudīt gada pārskatu un iesniegto izdevumu budžetu
Bankas darbību vada Valde.Valde pārzina un vada visas Bankas lietas. Tā atbild par visu Bankas saimniecisko darbību, kā arī par likumam atbilstošu grāmatvedību.
Valde pārstāv Banku un rīkojas ar tās kapitaliem
Ka es uzzināju ar 01.06.2004. stājās spēkā jauna organizatoriskā struktūra. Banka uzsāka struktūras optimizāciju ar nolūku sasniegt vivus mērķus – pirmkārt, uzskaites funkciju centralizāciju, otrkārt, lēmumu pieņemšanas tiesību decentralizāciju.
Sabiedrisko attiecību un reklāmas pārvalde – nodrošina Krājbankas imidža un reklāmas aktivitāšu plānošanu, realizēšanu un koordinēšanu atbilstoši izvirzītajiem mārketinga un sabiedrisko attiecību komunikāciju plāniem. Atbild par efektīvu Krājbankas pakalpojumu virzīšanu finanšu pakalpojumu tirgū ar reklāmas un citiem pārdošanas veicināšanas līdzekļiem.
Juridiskā pārvalde – pārvaldei uzticēts ne tikai konsultācijas no juridiskas puses, bet arī kredītu atgūšana un restrukturizācija.
Personāla pārvalde – nodrošina personāla atalgojuma administrēšanu un aktualizēšanu atbilstoši apstiprinātajam budžetam, normatīvajiem dokumentiem un situācijai darba tirgū. Krājbankas darbinieku darba līgumu noslēgšana, grozīšana un izbeigšana, darba līgumu termiņu kontrole atbilstoši darba likumam un citiem normatīvajiem dokumentiem.
Prezidenta dienests – nodarbojas ar lietvedību, ka arī dienestam pakļaujas padomes un valdes sekretariāts.
Administratīvā direkcija – nodrošina bankas saimniecisku darbību, plāno un analīzē bankas vispārējo darbību.
Klientu apkalpošanas pārvalde –galvenais uzdevums organizēt finanšu pakalpojumu sniegšanu struktūrvienībās. Veikt struktūrvienību pārraudzību un kontroli ar mērķi sekmēt darba efektivitāti klientu piesaistē un kvalitatīvu un Krājbankai rentablu finanšu pakalpojumu sniegšanā, īstenojot uz klientu orientētu tirgus politiku.
Kredītu pārvalde – pārrauga kreditēšanu Krājbankas filiālēs, nodrošinot ienesīgu, drošu un likvīdu aizdevumu izsniegšanu, kā arī kontrolē kredītu atmaksas un atgūšanas procesus.
Produktu attīstības pārvalde – izstrādā jaunus konta produktus un pakalpojumus. Pilnveido un uztur daļas pārziņā esošos produktus un pakalpojumus.Veic bankas produktu un pakalpojumu tirgus analīzi, seko bankas produktu un pakalpojumu attīstības tendencēm Latvijā un pasaulē.
Risku vadības pārvalde – galvenais uzdevums identificēt Krājbankas darbības jomas, kas pakļautas riskam.Veikt tiešu risku uzraudzību, nodrošinot iespējamo risku savlaicīgu identificēšanu, aprēķināšanu, monitoringu un risku uzraudzības nodrošināšanai paredzēto atskaišu sagatavošanu.
Grāmatvedības uzskaites pārvalde -
…
