Arī PMLP savos lēmumos norāda, ka jēdziens “humāni apsvērumi” ir ģenerālklauzula, kuras saturs likumā netiek sīkāk konkretizēts. Likumdevējs, apzinoties, ka nav iespējams detalizēti un adekvāti noregulēt pilnīgi visus gadījumus, virknē situāciju ir atstājis PMLP Priekšniekam vai viņa pilnvarotai amatpersonai kompetenci individuāli vērtēt konkrētas lietas apstākļus, piepildot jēdzienu “humāni apsvērumi” ar saturu.
Tātad, šajā gadījumā notiek konkretizācija, kas atšķiras no rakstītajām tiesību normām, kuru saturu un patieso jēgu nosaka ar interpretācijas palīdzību. Ir atzīstams, ka pastāv gramatiskā, vēsturiskā, sistēmiskā un teleoloģiskā interpretācijas metodes. Tā Administratīvā procesa likumā 17.pantā ir norādītās visas šīs interpretācijas metodes. Tiesību normas iztulkošana nozīmē iztulkojamās normas teksta nozīmi, kas ir iespējams izdarīt veicot visu to faktu, novērtējumu un vajadzību priekšstatus, kuriem bijis jābūt atspoguļotiem intelektuālo pārņemšanu. Atšķirības pamatā divu darbību priekšmets: interpretācijas gadījumā tas priekšmets ir teksts, savukārt konkretizācijas gadījumā notiek ģenerālklauzulas piepildīšana ar saturu. Jāpievērš uzmanība tam, ka ģenerālklauzula atšķiras no vispārējiem tiesību principiem, kuros arī nepieciešams katru reizi veikt konkretizāciju, bet vispārējo tiesību principu gadījumā neskatoties uz pieļaušanu katru reizi konkretizēt noteiktu principu savādāk, tomēr šīm konkretizācijām jāatrodas principa pamatnozīmes ietvaros. Savukārt ģenerālklauzulas gadījumā, šādi ierobežojumi ir vēl abstraktāki, un principā, katru reizi konkretizācijas rezultāts būs pavisam atšķirīgs.
…