4.7. Uzņēmuma izdevumu uzskaite
Izdevumi ir aktīvu aizplūdes, izlietojuma vai saistību pieauguma veidā radies ekonomiskā izdevīguma kritums pārskata periodā, kā rezultātā samazinās pašu kapitāls, izņemot tā sadali starp īpašniekiem. Jēdziena „izdevumi” definīcija sevī ietver gan zaudējumus, gan izdevumus, kas rodas uzņēmuma parastās darbības rezultātā. Parastās darbības ir jebkuras darbības, ko uzņēmums veic savas saimnieciskās darbības ietvaros, kā arī tādas darbības, kas sekmē uzņēmuma saimniecisko darbību vai ir radušās saistībā ar šādām darbībām, vai tieši izriet no tām, piem. izejmateriālu, rezerves daļu, algas, pamatlīdzekļu nolietojums u.c.
Izdevumus atzīst tajā brīdī, kad tie radušies. Ienākumiem un izdevumiem pārskata periodā jāievēro saskaņošanas princips, kas nosaka, ka vienlaikus jāatzīst gan ienākumi, gan izdevumi, kas rodas no vieniem un tiem pašiem darījumiem vai notikumiem.
Pamatdarbība ir darbība, ar ko uzņēmums uzsācis savu saimniecisko darbību, piemēram, pasažieru pārvadājumi Rīgas pilsētā, transporta pakalpojumu sniegšana.
Izdevumi, kas attiecas uz ražošanu un pakalpojumu sniegšanu vai uzņēmuma pārvaldi atzīstami par saimnieciskās darbības izdevumiem, ja ne darbinieki, ne īpašnieki negūst tiešu labumu no iegādātajām precēm vai pakalpojumiem.
Izdevumi, kuru rezultātā tiešu labumu gūst darbinieki vai uzņēmuma īpašnieki, ir atzīstami par nesaistītiem ar saimniecisko darbību. Šos izdevumus var iedalīt personificējamos un nepersonificējamos izdevumos. Personificējamie izdevumi ir iedzīvotāju ienākuma un VSAOI nodokļu objekts, bet par tiem izdevumiem, kuri ir nepersonificējami izdevumi vērtību tiek palielināts apliekamais ienākums UIN deklarācijā. Visi saimnieciskās darbības izdevumu konti sākas ar kārtas numuru 7X.
Darba atalgojuma politika un aprēķināšanas kartība
Darba samaksa ir darbiniekam regulāri izmaksājamā atlīdzība par darbu, kura ietver darba algu un normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktās piemaksas, kā arī prēmijas un jebkuru cita veida atlīdzību saistībā ar darbu.
Normāla darba laika apstākļos minimālā darba samaksa nevar būt zemāka par valsts noteikto minimālo mēnešalgu. Darba samaksa tiek izmaksāta ne retāk kā divas reizes mēnesī, ja darbinieks un darba devējs nav vienojušies par darba samaksas izmaksu reizi mēnesī.
Uzņēmumā ir izstrādāti nolikumi par darba samaksu, kura nosaka darba samaksu veidus un to aprēķināšanas kārtību. Darbiniekam ikgadējo atvaļinājumu aprēķina likumdošanā noteiktajā kārtībā, tāpat arī darba nespējas lapu «A».
Visu informāciju par darbinieka algas aprēķinu apkopo darba algas aprēķina sarakstā, kā arī atver katram darbiniekam personīgo kontu un sociālo maksājumu kartīti. Šo dokumentu glabāšanas laiks ir 75 gadi.
RS ir noteikta amatu klasifikācijas sistēma pa nozarēm, amata līmeņiem un struktūrvienībām:
1. Vadošo amatu darbinieki;
2. Speciālisti un kalpotāji;
3. Strādnieki.
…
