Kā zināms, tiesības iedala privātajās un publiskajās tiesībās - tās tiesības, kur viena atsevišķa persona figurē kā patstāvīgs tiesību subjekts, ir privātās tiesības, bet tās tiesības, kur atsevišķa persona figurē kā sociāla organisma sastāvdaļa, ir publiskās tiesības. Pie publiskām tiesībām pieder, piemēram, konstitucionālās tiesības, administratīvās tiesības, krimināltiesības u.c., bet pie privātajām tiesībām – civiltiesības, darba tiesības, u.c.1
Publiskās tiesības regulē attiecības starp valsti un personu, nosakot to publiskās tiesības un pienākumus. Pie publiskajām tiesībām pieder administratīvās tiesības - tiesību nozare, kas regulē pārvaldes sabiedriskās attiecības valsts pārvaldes sfērā. Administratīvo tiesību normas nosaka pārvaldes aparāta organizāciju un darbību, amatpersonu un iedzīvotāju tiesības un pienākumus. Administratīvajā procesā tiesā tiek realizēta tiesas kontrole pār iestādes izdota administratīvā akta vai iestādes faktiskās rīcības tiesiskumu un pamatotību, kā arī noskaidroti personas publiski tiesiskie pienākumi vai tiesības.
Latvijas tiesību normu sistēmā administratīvās atbildības tiesību normas (gan materiālās, gan procesuālās) ir kodificētas un ietvertas vienotā normatīvā aktā – Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā2. Administratīvo pārkāpumu kodekss skaidro administratīvā pārkāpuma jēdzienu, nosakot, kāda darbība vai bezdarbība atzīstama par administratīvo pārkāpumu, kādu administratīvo sodu, kāda institūcija (amatpersona) un kādā kārtībā var uzlikt personai, kas izdarījusi administratīvo pārkāpumu, nosaka personu loku, kuras saucamas pie administratīvās atbildības, kā arī nosaka citus būtiskus principus, kuri ievērojami saucot personu pie administratīvās atbildības un piemērojot sodu.…
