TIESAS SPRIEDUMU ANALĪZE JAUTĀJUMĀ PAR PROCESUĀLO ADMINISTRATĪVI TIESISKO NORMU PIEMĒROŠANAS SAREŽĢĪJUMIEM VALSTS POLICIJĀ
Saskaņā ar LAPK 237.pantu lietvedības uzdevumi administratīvo pārkāpumu lietās ir šādi: savlaicīgi, vispusīgi, pilnīgi un objektīvi noskaidrot katras lietas apstākļus, izlemt to stingrā saskaņā ar likumu, nodrošināt pieņemtā lēmuma izpildi, kā arī noskaidrot cēloņus un apstākļus, kas veicina administratīvo pārkāpumu izdarīšanu, novērst pārkāpumus, audzināt pilsoņus likumu ievērošanas garā un nostiprināt likumību.
Valsts policijai, izvērtējot, vai persona saucama pie administratīvās atbildības, ir jānosaka vai personas darbības atbilst kādam no Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā iekļautajam pārkāpumam, proti, jāizvērtē, vai personas darbībās ir saskatāmas visas likumā noteiktās pārkāpuma pazīmes. Vienlaikus jānoskaidro, vai sodāmo darbību veicējs ir sasniedzis četrpadsmit gadu vecumu un vai nav iestājušies LAPK 18., 18., 19., pantā noteiktie apstākļi, proti, persona rīkojusies galējās nepieciešamības vai nepieciešamās aizstāvības robežās, vai darbību izdarīšanas brīdī persona nav bijusi nepieskaitāma.
Ja Valsts policija nav vispusīgi, savlaicīgi, pilnīgi, objektīvi noskaidrojusi lietas apstākļus un cēloņus, kas veicināja administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, tad tās pieņemtais lēmums par administratīvās atbildības piemērošanu nav tiesisks.
Autore ir izpētījusi, kā tiesu praksē tiek vērtēti gadījumi, kad iestāde pieļāvusi kļūdas, noskaidrojot administratīvās lietas apstākļus un cēloņus. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2005. gada 15. marta spriedumā lietā Nr. SKA-59 tika izvirzīta tēze, ka, vērtējot procesuālo tiesību normu pārkāpumus un to ietekmi uz procesa rezultātu, ir jānoskaidro, vai šis pārkāpums varēja ietekmēt administratīvā akta saturu. Ja pārkāpums varēja to ietekmēt, tas uzskatāms par būtisku.…