Analizējot savu profesionālo pieredzi, manuprāt, tā pilnībā atbilst sociālā darba veikšanai,
jo mana profesionālā pieredze ir saistīta ar izglītības (pedagoģija), karjeras un sociālo jomu.
Esmu profesionāli darbojies izglītības jomā (pilsētas izglītības pārvaldē), strādājis kā pedagogs
(psiholoģijas un sociālo zinību skolotājs) un strādājis sociālajā jomā (kultūras pasākuma
organizators, sociālais rehabilitētājs, sociālās aprūpes nodaļas vadītājs- vienā valsts sociālās
aprūpes centrā), līdz ar to varu apgalvot, ka mana pieredze ļautu kvalitatīvi veikt sociālā
darbinieka pienākumus.
Pēc dominantā temperamenta tipa esmu sangviniķis, tātad ekstravertā tipa pārstāvis,
manuprāt, sociālajam darbiniekam ir jābūt ekstravertam, jo sociālā darbinieka misija ir būt kā
atbalsta personai cilvēkam, kuram uz kādu brīdi ir radusies sociāla problēma, ar kuru pats nespēj
tik galā, vai neredz izeju.
Veicot praksi, pateicoties manam amatam, man ir pilna piekļuve visa veida
dokumentiem, bija jāatsvaidzina zināšanas par tādām lietām, kas aizliedz sniegt informāciju
publiskajā telpā.
Darbs ar klientu individuālajā līmenī nesagādāja īpaši problēmas, jo kontingents ir pilnībā
saprotams, ir zināms vispārīgi ar ko ir iespējams rēķināties nodrošinot sociālo pakalpojumu
aprūpes centrā.
Prakses laikā sociālajam darbiniekam bija lielāka “vaļa”, jo vēlējos izbaudīt sociālā
darbinieka ikdienu. Iepazinos ar sociālā darbinieka amata aprakstu, atkārtoti iepazinos ar
profesijas standartu un pildīju sociālā darbinieka pienākumus.…