Kvalifikācijas praksi veicu 88. pirmsskolas izglītības iestādē. Šī iestāde īsteno Sorosa fonda programmu „Soli pa solim”, kas man bija jaunums. Par šo projektu biju dzirdējusi, bet reālajā dzīvē nebija nācies ar to saskarties, tāpēc esmu ļoti priecīga, ka izvēlējos tieši šo pirmsskolas izglītības iestādi. Man bija patīkami šeit veikt praksi, jo tas man bija kas jauns. Interesanti likās rīta aplis un tas, ka pēc tam bērni dodas uz centriem un veic tur paredzētos darbiņus. Tāpat mani pārsteidza tas, ka skolotājas pašas izvēlas tēmas un tām nav obligāti jābūt 1 nedēļas garumā (kā esmu to pieredzējusi). Pie tam skolotājas izvēlas tēmas pēc bērnu interesēm, vajadzībām. Ļoti patika ideja par to, ka bērni paši izvēlas par ko viņi grib runāt – ko es zinu un ko jaunu gribu uzzināt. Pēc šiem bērnu jautājumiem skolotājai ir skaidrs par ko viņa runās ar bērniem tēmas ietvaros – neradīsies situācija, ka skolotāja stāsta un vada nodarbības par to, ko bērni jau zina un kas jau viņiem ir apnicis.
Praksi veicu sagatavošas grupā, jo bakalaura darbā man jāveic pētījums par 6-7 gadīgo bērnu sociālajām prasmēm. Ar iestādes vadītāju mēs vienojāmies par to, ka mums tiek dota iespējas strādāt nevis pa pusdienai, bet pa veselai dienai. Es uzskatu, ka tā es iegūstu vairāk, jo ne jau tikai rīta cēlienā vien ir nodarbības. Pēcpusdienas cēlienā ir individuālais darbs, rotaļas, darbs pa apakšgrupām un darbs ar vecākiem.
Prakses laikā pieturējos pie tā paša dienas ritma, režīma un nodarbību struktūras un plānojuma, kāds tas ir bijis pirms manas ierašanās.
Prakses mapi veidoju pa nedēļām. Pēc katras nodarbības veicu pašanalīzi un vēl vienu pašanalīzi pēc tēmas beigām.…