3. Kopējie secinājumi
Būvniecības nozare ir viena no nozīmīgākajām tautsaimniecības nozarēm Eiropas Savienības un Latvijas ekonomikā gan pēc finanšu apgrozījuma, gan nodarbināto skaita. Būvniecības nozari raksturo spēcīga valsts ekonomiskās attīstības ietekme, atsevišķu darbu veidu sezonalitāte, augsta būvmateriālu, darbaspēka un energoietilpība, kā arī nozīmīgas pamatlīdzekļu uzturēšanas un iegādes izmaksas. Eiropas Savienības ietvaros un pasaules mērogā būvniecības nozarē notiek būtiskas pārmaiņas, mainās izpratne par būvniecības nozari un tiek noteiktas jaunas prasības saistībā ar vides aizsardzību, energoresursu efektīvu izmantošanu, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un pielāgošanu mūsdienu sabiedrības vajadzībām.
Būvniecības politikas galvenais mērķis ir nodrošināt stabilu konkurētspējīgas, ilgtspējīgas un efektīvas būvniecības nozares attīstību. Izvērtējot apkopoto informāciju, būtiskākās problēmas būvniecības nozarē ir saistītas ar normatīvo aktu neievērošanu izpildvaras līmenī, būvniecības un būvizstrādājumu aprites uzraudzības un kontroles īstenošanu, nepietiekamu sadarbību starp valsts un pašvaldību kontroles un uzraudzības institūcijām, kā arī vienotas būvniecības informācijas sistēmas trūkumu valstī un neefektīvu sodu sistēmu par konstatētajiem pārkāpumiem. Savukārt statistikas rādītāji liecina, ka būvniecību raksturo apjomu un izmaksu straujš kāpums, kā arī zema efektivitāte un nepietiekama konkurētspēja.
Ekonomiskā vide Būvniecības nozarē ir ļoti mainīga. Ja līdz 2007.gada beigām cenu pieaugums bija apmēram 20%, tad tagad, piemēram, augustā Rīgā vidējā sērijveida dzīvokļu cena augustā, salīdzinot ar pagājušā gada augustu, ir samazinājusies par 28%, tā sasniegusi 2006.gada pavasara cenu un ir 1 111 eiro par kvadrātmetru.
Esošās situācijas Būvniecības tirgū iespaidā, būvuzņēmumi būs spiesti sākt efektīvu resursu izmantošanu. Peļņas pieaugums tempi strauji samazināsies un nebūs iespējams neefektīvās ražošanas rezultātā radušos zaudējums segt ar augsto peļņas pieaugumu. Būvuzņēmumiem būs jāapzinās sava neefektīva darbība un jāsāk realizēt efektivitātes celšanu visās resursu grupās, lai spētu noturēties tirgū un būt konkurētspējīgi.
Kopumā kultūras un izglītības līmenis Latvijā ir pietiekoši augsts. Tomēr valstij būtu vairāk jāpiestrādā pie būvnieku profesionālās izglītības un kvalifikācijas paaugstināšanas sistēmas celšanas, kā arī būvzinātnes attīstības veicināšanas. Tas būtu jāņem vērā tāpēc, ka mūsdienu patērētāji aizvien vairāk prot novērtēt produkcijas kvalitāti, komfortablumu un atbilstību viņu estētiskiem priekšstatiem. Pie tam tajā pat laikā norisinās globāli procesi, kas būtiski ar laiku var ietekmēt ikvienas sabiedrības attīstību:
1) straujš tradicionālo energoresursu cenu kāpums, kas ietekmē globālos ekonomiskos attīstības procesus;
2) siltumnīcas efektu izraisošo gāzu palielināšanās atmosfērā, kas nosaka klimata izmaiņas;
3) industrijas attīstības un nepareizu resursu izmantošanas politikas rezultātā palielinās vides degradācija.
Ja runājam par tehnoloģijas un tehnikas vidi, tad mūsdienās daudzu Latvijas būvmateriālu ražošanas uzņēmumu turpmākās pastāvēšanas iespējas vienotā Eiropas tirgū ir vairāk vai mazāk atkarīgas no pašiem. Liela nozīme ir tam, cik tie būs spējīgi pielāgoties jaunajiem nosacījumiem, kā arī no tā, cik daudz un vai vispār uzņēmumi spēs ieguldīt modernās ražošanas iekārtās un tehnoloģijās, jo daudzi pieredzējuši ražotāji atzīst, ka jaunās tehnoloģijas tomēr dod lielu ekonomiju, ietaupot energoresursus, samazinot personālu, palielinot apgrozījumu.
…
