Ar salona iepazīšanos jaunajam darbiniekam jāveltī vismaz viena vai vairākas darba dienas. Darbinieka rīcībā jānodod visu iepriekšminēto dokumentu kopiju pakete, kurai pastāvīgi jāglabājas darbinieka darba vietā. Tad, kad darbinieks iepazīstināts ar normatīvajiem dokumentiem, tiek uzsākts nākamais integrācijas posms – darbaudzināšana.
Jaunajam darbiniekam var tikt izvēlēts tāds darbaudzinātājs, kuram, pēc iespējas, ir ar darbinieku vienāds vai līdzīgs amats, vērā ņemama pieredze, prasmes un zināšanas integrējamā darbinieka amatā. Jāņem vērā apstāklis, ka darbaudzinātājam apmācīt darbinieku būs papildus darba slodze. Nepieciešama darbaudzinātāja piekrišana.
Par darbaudzinātāju var izvēlēties arī tādu darbinieku, kurš patreizējā brīdī ieņem citu amatu, bet iepriekš strādājis integrējamā jaunā darbinieka amatā (vai līdzīgā amatā).
Vadītājs arī pats var uzņemties darbaudzinātāja lomu, īpaši, ja struktūrvienība ir neliela.
Par papildus slodzi, kas saistīta ar darbaudzinātāja pienākumu veikšanu, darbaudzinātājam var noteikt piemaksu pie amatalgas līdz 15% mēnesī (bet ne ilgāk kā uz diviem mēnešiem un maksimālo piemaksas likmi piecdesmit latu mēnesī).
Darbaudzinātājs ir atbildīgs un aktīvi strādā ar jauno darbinieku (paralēli saviem tiešajiem darba pienākumiem), palīdzot apgūt viņa darbam nepieciešamo zināšanu, prasmju un iemaņu pamatus, - tik ilgi, cik nepieciešams, bet ne ilgāk, kā līdz jaunā darbinieka pārbaudes laika beigām. Jaunajam darbiniekam pakāpeniski darbaudzinātāja klātbūtnē un uzraudzībā jādod iespēja praktizēties pašam.
Vadītājs ir līdzatbildīgs par darbaudzinātāja specifisko pienākumu realizēšanu pilnā apjomā, kā arī ir pilnībā atbildīgs par darbu, kas saistīts ar jaunā darbinieka integrāciju par pilntiesīgu komandas un kolektīva locekli.
Vadītājam, cik iespējams, precīzi, jāizskaidro jaunā darbinieka uzdevumi, loma, vieta un atbildība kolektīvo un individuālo mērķu sasniegšanā, lai jaunais darbinieks zinātu, kas no viņa tiek gaidīts.
…
