2.1. NOVĒROŠANA MĀCĪBU PROCESA LAIKĀ
1.Kādu darbu veic skolēns? Vai viņš ievēroja, ka citi skolēni piedalās? Vai viņš to darīja pēc savas iniciatīvas? Cits kaut kas?
Skolēns veic jaunās vielas apguves uzdevumu izpildi matemātikā. Katrs bērns tiek izsaukts pie tāfeles un viņam jāatrisina savs uzdevums. Šim zēnam uzdevums rada sarežģījumus, viņš vairāk gaida palīdzību no skolotājas un klasesbiedriem, nekā cenšas pats tikt galā ar uzdevumu. Viņš redz, ka pārējie aktīvi un pareizi risina uzdevumu, tas, ka citiem tie padodas labāk viņu nedaudz satrauc un viņš vairāk sāk pievērsties blakuslietām un tā cenšas sev pievērst uzmanību. Uzdevumu viņš sāka risināt tikai pēc skolotāja norādījuma.
2.Aprakstiet apstākļus. Kurš ir līdzās? Kas notiek telpā?
Klasē soli ir vienvietīgi, tāpēc tieša kontakta ar klasesbiedriem nav, taču soli ir pietiekoši tuvu viens otram. Skolēns sēž pēdējā solā, vistuvāk viņam sēžu tieši es, bet tas viņu pilnīgi nesatrauc un nemulsina, viņš uzvedas pilnīgi dabiski. Telpā notiek aktīva jaunās vielas apguve, skolotāja ar dažādiem veidiem izklāsta jauno vielu un notiek daudzu piemēru risināšana.
3.Kāda ir skolēna reakcija uz to, ko viņš dara? Kāds ir viņa noskaņojums vai
balss tonis? (Piemēram, vai viņš ir atbrīvojies, sasprindzis, nopietns, izklaidīgs,
satraukts, aizvainots, nobažījies vai kā savādāk)?
Skolēns neizskatās stipri ieinteresēts mācību procesā, vairāk nodarbojas ar blakuslietām. Noskaņojums viņam ir apātisks, taču tas strauji mainās starpbrīdī, kad viņš ir aktīvākais, tāpat viņš ir aktīvākais sporta stundās, kad tieši viņš ir iniciators dažādās spēlēs un vingrinājumu veikšanā. Skolēns galvenokārt ir mazrunīgs.
4.Kā skolēns tiek galā ar sevi? Vai viņš ir pašpārliecināts un kompetents? Vai viņš ir neveikls, tūļīgs, bezpalīdzīgs? Vai viņa kompetences līmenis atbilst viņa vecumam?
Šis zēns ir pārliecināts par sevi, kaut arī viņa zināšanu līmenis ir visai viduvējs. Viņš ir veikls, prot pastāvēt par sevi. Viņa vecumā daudziem bērniem ir daudz lielāks zināšanu līmenis, ar šo bērnu iespējams ir maz strādāts individuāli (vecāku vaina).
5. Ko skolotāja sagaida no skolēna? Vai skolēns zina, ko skolotāja no viņa sagaida? Kā jūs to zināt?
Skolēns zina un saprot, ko no viņa gaida skolotājs. Skolotājs to skaidri pasaka un skolēns māj ar galvu par to, ka saprata savu uzdevumu.
6. Kāda ir skolēna izpratne par to, ko dara šajā ikdienas nodarbē un kāpēc viņš to dara? Vai tā skolēnam ir jauna pieredze vai pārveidota rutīna?
Skolēns saprot, ka viņš skolā apgūst jaunas zināšanas un iemaņas, taču man rodas aizdomas, ka viņš pilnībā neizprot mācību jēgu. Viņam tās maz interesē, skola viņam vairāk ir ikdienā pavadīts laiks, saskarsme ar vienaudžiem, jautrība starpbrīžos.
7. Vai skolēns sadarbojas ar citiem skolēniem? Ar skolotāju? Kādā veidā?
Skolēns aktīvi sadarbojas ar pārējiem, ja nevar atrisināt uzdevumu viņš jautā saviem biedriem, labprāt dalās ar saviem zīmuļiem, pildspalvām. Sadarbība ar skolotāju ir mazākā mērā, kaut gan skolotāja ik pa laiku cenšas piesaistīt viņa uzmanību, lai viņš nenodarbotos ar blakuslietām.
2.2. SKOLĒNU MĀCĪBU INTERESES UN MOTĪVI
Teorētisko atziņu par interesi un motivāciju izpratne
Motivācija aktivizē, virza un uztur mūsu visu uzvedību. Motivācija ir mudinājums un ierosme, kas tuvina mērķim. Spēcīgi motivēts cilvēks var pārvarēt daudzas grūtības, lai sasniegtu iecerēto. Spēcīgi motivēts pedagogs var atrast tos dažādos veidus, lai visi skolēni klasē efektīvi mācītos.
Motivēšanas paņēmieni klases darbā
Skolotājs darbā ar klasi var dažādos veidos palielināt skolēnu motivāciju. Daži no veidiem ir sen pētīti, citi nākuši no pedagogu veterānu pūra.
• Sāciet stundu, dodot skolēniem motivācijas iemeslu! Centieties viņiem paskaidrot, kam noder viņu veicamie uzdevumi, kā tie sagatavos viņus citu darbu veikšanai un kāpēc tie ir tik svarīgi un interesanti.
…
