Pie informācijas meklēšanas posma pieder arī alternatīvu izvērtēšana. Vispirms patērētājam ir jāizvēlās vērtēšanas kritēriji, pēc kuriem tiks izvēlētas alternatīvas, piemēram, cena, kvalitāte, ko patērētājs izmantos, lai izpētītu, salīdzinātu, novērtētu un izvēlētos vienu vai vairākas alternatīvas pirkumam. Svarīgs kritērijs ir arī cena – vai nu patērētājs izvēlas lētāko preci, vai arī izvēlas kvalitatīvāko preci. (Lantos, 2010, p. 118)
Uzskati, ir primārais, kas rodas izvērtējot alternatīvas starp kurām notiks izvēle. Šie uzskati veido patērētāja attieksmi – tā var būt labvēlīga vai nelabvēlīga. Ja konkrētais zīmols tiek uztverts pozitīvi, tad arī attieksme pret to būs pozitīva. Tālāk seko pirkšanas nodoms (plāns iegādāties vislabāko alternatīvu) – to, kurai patērētājs redz vairāk priekšrocību. (Lantos, 2010, p. 118)
Pēcpirkuma uzvedību raksturo patērētāja apmierinātības vai neapmierinātības sajūtu. Pircēja apmierinātība par pirkumu ir funkcija no atbilstības pircēja gaidītajam un iespaida par produkta darbību. Ja produkta darbība neatbilst gaidītajam, klients ir vīlies; ja tā atbilst gaidītajam, klients ir apmierināts; ja tā pārsniedz gaidīto, klients ir iepriecināts. (Kotlers, 2006, 237. lpp.) Darba autore secina, ka šīs sajūtas ietekmē to, vai patērētājs pērk produktu vēlreiz un runā par to ar citiem pozitīvi vai negatīvi.
Tomēr šo patērētāju izvēli jeb lēmuma pieņemšanu ir jāapskata arī no pārdevēja puses. Jo labāk pārdevējs izpratīs, ka klienti pieņem lēmumus, jo vieglāk pārdevējam būs palīdzet tiem izvēlēties tieši viņu, nevis kāda cita uzņēmuma pakalpojumus. Lēmumu pieņemšanu veido četri soļi, kas jau iepriekš tika aprakstīti un kas parādīti 1.2. tabulā.
…