Pacientu izglītošana
Pacientam ir jānodrošina poliatīvo aprūpi.
1. Sāpes ir psiholoģisks fenomens, ko definē ka „nepatīkamu emocionālu sajūtu, spriedzi, kas saistīta ar tiešu vai potenciālu audu bojājumu, vai tiek aprakstīta terminos, kas saistītās ar šiem bojājumiem”. Neatvieglotas sāpes grauj pacientus un viņa ģimenes dzīves kvalitāti. Vēža slimniekiem sāpes ir ilgstošas un parasti pastiprinās, slimībai progresējot. Stipras sāpes demoralizē un novājina cilvēku. Sāpju novēršanas shēmas pielietošanas izstāstīšana, sāpju novēršanai/remdēšanai ir vissvarīgākā nozīme. Sāpju mazināšana/remdēšana ietekmes vispārējo pacienta stāvokli. Izstāstīt pacientam/ tā ģimenei, ka sāpju dēļ mainās slima psihe/garīga veselība, var parādīties agresivitāte, dusmas, īgnums, iestāties apātija vai nāves bailes. Sāpes var būt: garīgās (Dievs pametis mani. Kāpēc tas notiek tieši ar mani?), sociālās (uztraukums par ģimeni, finansiālo stāvokli u.c.), psiholoģiskās (dusmas par novēlotu diagnozi, bailes no nāves u.c.). Pretsāpju terapijā ir svarīgs multidisciplinārs komandas darbs. Sāpes var sekmēt arī miega traucējumus, bezmiegu.
2. Izstāstīt iespējamās ķīmijterapijas blakusparādības tas ir - slikta dūša, vemšana, kuņģa zarnu trakta darbības traucējumi, flebīts, cistīts, dermatīts, alerģiskas reakcijas u.c. svarīgi ir nebaidīties no ķīmijterapijas. Mūsdienās ir preparāti, kas novērš tās blaknes ir arī mājās lietojama tabletē, tā terapija ar mazāk izteiktām blaknēm. Ķīmijterapijas laikā var notikt sīku nervu bojājums – samazināsies.
3. Jāizstāsta pacientam katru viņu sagaidošo manipulāciju (asins ņemšana uz analīzēm, medikamentu ieņemšana, klizma u.c.), un procedūru ( Rtg, bronhoskopija, datortomogrāfija u.c.) gaitu, nozīmi, svarīgumu, ilgumu, sāpīguma pakāpi, īpatnības utt.
…
