Zvans. Skolēni izskrien ārā no klases. Pēc brīža arī skolotāja iznāk no tās. Ir sācies starpbrīdis. Nākamā klase (11.klase) jau ieiet telpā un gatavojas nākamai stundai.
Ir noskanējis zvans uz stundu. Klase, ienākot skolotājai, apklust. Tas ir gadu gaitā iegūts respekts.
Skolēni atver savus pierakstus un ir gatavi darbam. Skolotāja stundas ievadā nosauc tēmu, par ko stāstīs. Skolotā stāsta. Lietas, ko būtu ieteicams pierakstīt, viņa īpaši pasaka. Ņemot vērā klasi, kurā skolēni mācas, skolotājam nevajag diktēt. (Piemēram, ja tā būtu kāda no pirmajām pamatskolas klasēm, skolotājas dikcija būtu līdzīga kā latviešu valodas stundās, kad bērni raksta diktātu. Šajās klasēs skolotāja atzīmē, kad nevajag pierakstīt.) Vadot stundu kā stāstījumu, skolotāja pieradina audzēkņus pašiem izlemt, kas no stāstītā ir svarīgs, un pierakstīt to.
Ir daži skolēni, kas neskaidrās lietas pārjautā. Daži uzdod padziļinātus jautājumus. Stundas notiek 18. novembra gaidās. Stundas „Latvijas tautas brīvības cīņas” laikā skolotāja stāsta par savu un līdzcilvēku gaitām šajā laikā. Skolotājas stāstījums no savas pieredzes ieinteresē skolēnus. Diskusijas veidojas pašas no sevis. Stundas plāns tiek nedaudz novirzīts, taču skolotāja neļauj skolēniem novirzīties no tēmas pavisam.
Kopumā stundas noris vienādi. Skolēni, kas grib klausīties, klausās un uzdod sev interesējošos jautājumus. Tiem, kam īpaši neinteresē stundas neklausās. Ja sāk rasties lieks troksnis, kas traucētu skolotājai stāstīt, tiek veiksmīgi pārtraukts. Skolotāja gan atzīst, ka ne vienmēr izdodas tik veiksmīgi apklusināt nemierniekus. Mēdzot būt gadījumi, ka šiem skolēniem ir jāapsola skolas direktora vai mācību pārzines apciemojumu.
Skolotāja mēdz uzdot mājas darbus darba lapu veidā. Darba lapas skolotāja lielākoties sagatavo pati. Kā vislabāko pārbaudes formu skolotāja izmanto kontroldarbus, par kuriem iepriekš skolēnus nebrīdina. Protams, skolotāja šādu pārbaudes veidu neizmanto pārsvarā. …