Sabiedrības attīstību nosaka cilvēka darbība dažādās jomās. Mūsdienu pasaulē strauji attīstās ražošana dažādās uzņēmējdarbības jomās. Cilvēki darba vidē nodarbināti gan uzņēmējdarbībā, gan valsts un pašvaldību iestādēs. Darbs darba vidē kļūst intensīvāks, sarežģītāks un atsevišķos gadījumos bīstamāks. Darbā cilvēki pavada lielu sava mūža daļu, tādēļ svarīgi ir šajā vidē strādājošiem nodrošināt fizisko, emocionālo un sociālo labklājību. Būtiski svarīgi ir tas, lai darba vide neradītu nodarbinātā veselības traucējumus, lai viņš tur nezaudētu dzīvību. Lai nepieļautu to, ka darba vidē ar nodarbināto notiek nelaimes gadījumi, ka viņš gūst arodslimības, nodarbinātā drošība un veselība ir jāaizsargā. Valsts uzliek par pienākumu darba devējam nodrošināt šo aizsardzību.
Darba aizsardzība tiek garantēta un nodrošināta, izstrādājot un veicot preventīva rakstura tiesiskus, organizatorisku, tehniskus pasākumus darba aizsardzības sistēmas ietvaros. Šos pasākumu izstrādē un izpildē ir iesaistītas valsts institūcijas, darba devēji un nodarbinātie. Tikai visām šīm minētajām pusēm sadarbojoties un pildot savus pienākumus un izmantojot savas tiesības, kuru juridiskais pamats ir Darba aizsardzības likums un citi darba aizsardzības normatīvie akti, nodarbinātā drošība un veselība darba vidē var tikt aizsargāta.
Prakse rāda, ka darba vidē, īpaši kokapstrādes, būvniecības nozarē, nelaimes gadījumi notiek, kā rezultātā nodarbinātie gūst veselības traucējumus ar dažādu smaguma pakāpi. Tad ir operatīvi nelaimes gadījums jāizmeklē, lai noteiktu nelaimes gadījuma objektīvos cēloņus un izstrādātu preventīvos pasākumu, lai turpmāk līdzīgs nelaimes gadījums nenotiktu.…