1. LR teritorijā spēkā esošās sankcijas par nodokļu likumdošanas pārkāpumiem
Pašreizējie nodokļu normatīvie akti nosaka, ka nodokļu maksātāja atbildība par nodokļa bāzes samazināšanu iestājas neatkarīgi no tā, vai nodokļu maksātājs ir radījis reālus zaudējumus valsts budžetam, vai nav, tāpat arī, vai pārkāpums ir noticis apzināti, vai kļūdoties.
Esošā sodu sistēma tika izveidota deviņdesmito gadu vidū. Pārlieku stingrie sodi tika ieviesti tāpēc, ka tolaik valstī bija augsta inflācija un notika izvairīšanās no nodokļu maksāšanas plašos apmēros. Iepriekš minētais sistēmas raksturojums skaidri parāda, ka sodu sistēma, kas deviņdesmitajos gados, iespējams, bija nepieciešama, tagad ir novecojusi, jo sodi par nodokļu pārkāpumiem ir pārāk bargi un bieži vien nepamatoti. Gadās pat, ka tie izraisa uzņēmuma maksātnespēju un pat bankrotu.
Pēc pašreiz spēkā esošā likuma “Par nodokļiem un nodevām”, ko Saeima ir pieņēmusi 1995. gada 02. februārī (ar grozījumiem, kas ir stājušies spēkā līdz 2004. gada 16. decembrim), atbildība par nodokļu likuma pārkāpšanu ir paredzēta šī likuma 29. pantā. Šis pants paredz, ka nodokļu, kā arī citu budžetā ieskaitāmo nokavēto maksājumu (arī soda naudu) summa (pamatparāds) tiek palielināta atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai refinansēšanas likmei kavējuma periodā. Par nodokļu, kā arī citu budžetā ieskaitāmo maksājumu nokavējumu no maksātāja tiek piedzīta soda nokavējuma nauda – no laikā nenomaksātā pamatparāda 0.05% par katru nokavēto dienu, ja konkrētā nodokļa likumā nav paredzēti citi nokavējuma naudas apmēri.
Juridiskām personām Ministru kabineta noteiktajā kārtībā jādeklarē visi skaidrā naudā veiktie darījumi, kuru summa pārsniedz 1 000 latu. Soda nauda par minēto darījumu nedeklarēšanu ir 5% no darījumu kopsummas. Ja skaidrā naudā veikto darījumu summa pārsniedz 3 000 latu, soda nauda tiek aprēķināta 10% apmērā, bet ja šie darījumi nav deklarēti Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, tad 15% apmērā no darījumu kopsummas.
Tiem nodokļu maksātājiem, kuriem ir neattaisnoti nokavēti maksājumi par pārskata gadu, nav tiesību saņemt nodokļu atvieglojumus, izdarot ziedojumus vai dāvinājumus.
Ja nodokļu maksātājs, pārkāpdams nodokļu likumu prasības, samazina nodokļu bāzi un no tās aprēķināto nodokļu summu, no viņa piedzen nesamaksāto (iztrūkstošo) nodokļu summu un soda naudu tās apmērā.
Pamatparāda summas un soda naudas apmērs netiek palielināti, ja valsts budžets vai pašvaldības budžets ir saņēmuši tiem pienākošos nodokļa lielumu 5 darba dienu laikā pēc apmaksas termiņa iestāšanās. Ja šie noteikumi netiek ievēroti, pamatparāda un soda naudas lielums tiek sākti skaitīt no pirmās darba dienas pēc maksājuma termiņa iestāšanās. Ja šī diena iekrīt svētku vai brīvdienā, tad par maksājuma dienu tiek skaitīta pirmā darba diena pēc brīvdienas (Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” 09.10.2002.)
Pamatparāda palielinājuma nauda un nokavējuma naudas aprēķināšana:
1. tiek pārtraukta, ja šā likuma 24. pantā nav noteikts citādi:
a) privatizējamiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) – no dienas, kad tie ir nodoti privatizācijai, līdz dienai, kad saistības tiek nodotas ar pieņemšanas un nodošanas aktu jaunajam īpašniekam, bet ne ilgāk kā uz 12 mēnešiem;
b) uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kurus tiesa Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir pasludinājusi par maksātnespējīgiem – no tiesas nolēmuma pieņemšanas dienas;
c) uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuriem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un termiņā tiek kapitalizēti nodokļu maksājumu pamatparādi;
2. tiek atjaunota, ja:
a) šīs daļas 1. punkta a vai c apakšpunktā noteiktajam termiņam beidzoties, nokavētie nodokļu maksājumi nav samaksāti vai nav kapitalizēti un ar kapitalizāciju saistītie grozījumi nav reģistrēti Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā. Pamatparāda palielinājuma nauda un nokavējuma nauda tiek aprēķināta vispārējā kārtībā no dienas, kad tās aprēķināšana tika pārtraukta;
b) šīs daļas 1. punkta b apakšpunktā minēto uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) maksātspēja ir atjaunota no dienas, kad tiesa pieņēmusi nolēmumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu.
Nodokļu maksātājiem, kuriem bankas pieņēmušas izpildei maksājuma uzdevumus par nodokļu samaksu, tos neizpildot sakarā ar bankas darbības apturēšanu, pamatparāda palielinājuma naudas un nokavējuma naudas aprēķināšana tiek pārtraukta uz laiku, līdz tiek pieņemts lēmums par kredītiestādes darbības atjaunošanu vai bankrotu.
Šā panta 5. daļā noteiktā pamatparāda palielinājuma naudas un nokavējuma naudas aprēķināšana tiek pārtraukta:
1. summām, kuras norādītas izpildei pieņemtajos maksājuma uzdevumos, no dienas, kad banka tos pieņēmusi izpildei;
2. tikai tādā gadījumā, ja bankas kontos iesaldēto (aizturēto) naudas līdzekļu īpašnieks – pārvaldītājs nav atteicies no savām prasījuma tiesībām par labu citai personai vai arī savas tiesības nav nodevis jebkurai citai personai;
3. soda naudas uzskaitīšana tiek pārtraukta, ja pamatparāda summa un nokavējuma naudas kopsumma sasniedz nokavētā maksājuma lielumu.
…
