5. MONITORINGA PROGRAMMA
5.1. Stacijas un pamatojums
Kopumā, lai novērtētu pazemes ūdeņu piesārņojuma koncentrācijas un izplatību tika izvēlēti 12 kompleksi urbumi (5.1.1. attēls). Urbumi būs kompleksi, jo pazemes ūdeņi atrodas vairākos slāņos, kurus atdala ūdens necaurlaidīgu iežu slāņi. Urbumu komplekss sastāvēs no trīs atsevišķiem blakus esošiem urbumiem, kur viens tiks veikts līdz pirmajam ūdens necaurlaidīgam slānim (glaciālajiem nogulumiem) un uzrādīs datus par gruntsūdens kvalitāti (Ziemeļu dīķī ~10 m un Dienvidu dīķī ~25 m dziļš), otrs urbums līdz otrajam ūdens necaurlaidīgam iežu slānim jeb Gaujas un Amatas svītas augšdevona nogulumu slānim, kas uzrādīs datus par artēzisko ūdeņu kvalitāti (Ziemeļu dīķī 75 m un Dienvidu dīķī ~90 m dziļumā) un trešais urbums līdz trešajam ūdens necaurlaidīgam slānim, kas uzrādītu nākamā ūdens horizonta kvalitāti. Jāpiemin, ka 5.1.1. attēlā visām stacijām nav attēloti šie kompleksie urbumi, lai nesaraibinātu fonu, bet ir parādīti 1 un 2 stacijai ar zaļo krāsu pirmais, ar zilo otrais un ar melno trešais urbums. Viena stacija tiks izvietota pirms piesārņotās teritorijas (500 m pirms Dienvidu dīķa), lai iegūtu fona līmeni jeb iegūtu datus par dabisko pazemes ūdeņu ķīmisko sastāvu. Pārējās stacijas tiks izveidotas ziemeļu virzienā no abiem gudrona dīķiem ar 500 m attālumu no tuvākā karjera un viens no otra. Ziemeļu virzienā, jo šajā virzienā plūst pazemes ūdeņu plūsmas un tātad arī piesārņojums.
Staciju izvietojums ir adekvāts monitoringa programmai, jo novērtēs piesārņojuma izkliedes attālumu, kā arī ķīmisko vielu koncentrācijas dažādos pazemes slāņos.
…