1. Ievads
Tiesu medicīna pasaules attīstītajās valstīs ieņem stabilu vietu medicīnas un augstākās izglītības sistēmā. Tās nozīme tiek uzsvērta un pastāvīgi palielinās citu medicīnas nozaru vidū. Vēstures gaitā tā kā sistemātiska zinātne un praktiska medicīnas disciplīna ir attīstījusies un turpina attīstīties kopā ar citām zinātnes nozarēm, kas ir ar to saistītas.
Mūsdienu tiesu medicīna ir patstāvīga zinātnes nozare, kurā tiek apvienotas ne tikai medicīnas, bet arī citu zinātņu, kā, fizika, ķīmija, matemātika, kriminālistika, jurisprudence, pētījumi un to praktiskā izmanošana cilvēka tiesību un veselības aizsardzībai. Tā ir saistīta ar prokuratūras un tiesas iestāžu mērķu realizāciju un tai pašā laikā ar noziegumu, traumu un slimību izpēti un profilaksi.
Tiesu medicīnas praksē lieto dažādas speciālas izmeklēšanas metodes. Daļa no tām ir aizgūta no dažādām medicīnas nozarēm, kā arī no citām zinātnēm. Plaši izplatās un stabili iesakņojas praksē metodes, kas ir zinātniski pamatotas un vienkāršas darbā. Pastāvīgi pieaugošais praksē lietoto izmeklēšanas metožu skaits dod iespēju arvien labāk argumentēt un objektivizēt ekspertu atzinumus. Tiesmedicīniskā ekspertīze kā izziņas process nestāv uz vietas, bet pastāvīgi attīstās un padziļinās.
Visbiežāk sastopamais dzīvu personu ekspertīzes veids ir miesas bojājumu rakstura un smaguma pakāpes noteikšana. Šīs ekspertīzes īpatsvars ir vislielākais no visiem dzīvo personu ekspertīzes veidiem, tamdēļ autora prakses atskaites mērķis ir izpētīt tieši šo ekspertīzes veidu, tā novērtēšanu un bojājumu izpētes kārtību.
2. Tiesmedicīniskās ekspertīzes jēdziens un būtība.
Tiesmedicīniskā ekspertīze ir procesuāla darbība, ko veic tiesu medicīnas eksperts saskaņā ar procesa virzītāja lēmumu krimināllietā vai tiesas lēmumu krimināllietā vai civillietā, vai puses lūgumu civillietā un pēc kuras tiek sniegts zinātniski pamatots atzinums par krimināllietā vai civillietā noskaidrojamiem apstākļiem.
Tiesu medicīnas eksperts ir ārstniecības persona ar augstāko izglītību, tiesu medicīnas lietpratējs, kuram ir speciālas zināšanas tiesu medicīnā un kuram uzdots likumā noteiktajā kārtībā veikt ekspertīzi.
Pēc izziņas orgānu un tiesas ieskatiem kriminālprocesā vai civilprocesā saskaņā ar pastāvošajām likumdošanas normām par ekspertu vai speciālistu var pieaicināt arī jebkuru citas medicīnas nozares ārstu.
Tiesmedicīniskās ekspertīzes objekti ir fiziskas personas, kuru dzīvībai un veselībai nodarīts kaitējums, vardarbīgā (slepkavība, pašnāvība, nelaimes gadījums) vai pēkšņā nāvē mirušas personas, lietiskie pierādījumi, kā arī, ja nepieciešams, - krimināllietu vai civillietu materiāli un citi objekti, kuru izpēte var sniegt atbildes uz jautājumiem, kas uzdoti lēmumā (lūgumā) par ekspertīzes noteikšanu.
Atbilstoši izmeklējamiem objektiem un to izpētē nepieciešamām zināšanām un metodēm ir izveidojušās vairākas galvenās tiesu medicīnas disciplīnas, tādas kā, tanatoloģija un līķu apskate notikuma vietā, tiesu patoloģija un līķu tiesmedicīniskā ekspertīze, klīniskā tiesu medicīna un dzīvo personu tiesmedicīniskā ekspertīze, tiesu bioloģija, tiesu toksikoloģija, tiesu odontoloģija, tiesu psihiatrija, medicīniskā kriminālistika. Minētās disciplīnas var sadalīt arī vairākās apakšdisciplīnās.
Pastāv vairāki tiesmedicīnisko ekspertīžu veidi:
1) pirmreizējā ekspertīze - tā tiek veikta, pamatojoties uz pirmreizēju ekspertīzes pieprasītāja lēmumu (lūgumu);
…
