6. KONSTRUKTĪVS PRAKSES PAŠVĒRTĒJUMS
Personīgā izglītības filozofija
Padomju pedagogs V. Suhomļinskis raksta: „Es tādā veidā ievedīšu bērnus apkārtējā pasaulē, lai viņi kopā ar mani katru dienu atklātu kaut ko jaunu, lai katrs mūsu solis būtu „ceļojums” pie domu un vārdu avota – pie brīnišķīgā dabas skaistuma. Rūpēšos par to, lai ikviens mans audzēknis izaugtu gudrs domātājs un pētnieks, lai ar katru izziņas soli viņa sirds kļūtu cildenāka un griba stiprāk.”(4;25)
Es domāju, ka audzināšana agrīnajā pirmsskolas vecumā ir ļoti atbildīgs process, jo šajā vecumā bērns visstraujāk attīstās un apgūst pašus pamatus (satvērienu, koordināciju, attīsta pirkstu muskulatūru, iepazīst dažādas sajūtas utt.), tādēļ ar bērniem būtu jāstrādā pedagogiem, kuri pārzina bērnu attīstības īpatnības, kuri bērnus mīl un ir gatavi bērniem dot pašu labāko. Kā man teica kāda ļoti laba skolotāja „Bērniem jāveltī visa sava uzmanība un enerģija, lai tad, kad pārietu mājās, katrs pedagogs zinātu, ka šī diena bērniem ir ko devusi”.
Pašvērtējums
Sākotnēja doma man bija vērot bērnus ar runas attīstību caur rotaļu, bet atnākot uz grupu un sāku darboties, es mainīju savas domas un ieceres, jo izvēlētā tēma likās pārāk sarežģīta un tad nolēmu, tā kā man ir grupa ar runas traucējumiem, tad sākumā jāskatās būtu pirmsākums. Ja strādā sīko pirkstu muskulatūra, tad veidojas arī runa.
Kā jau rakstīju, mans personīgais mērķis bija uzzināt, kā veidojas sadzīves un pašapkalpošanās iemaņas, un, kā attīstās pirkstu sīkā muskulatūra mazbērnu grupas bērniem. Vērojot bērnu darbības, strādājot ikdienā pārliecinājos par to, ko raksta visās grāmatās un saka visi pedagogi – bērna galvenais darbības veids ir rotaļa. Viss notiek ar, ap un caur rotaļu. Pārliecinājos par to, ka ar rotaļas palīdzību var izdarīt neiedomājami daudz. Piemēram, daudzi bērni nezina mūsu pašu dārzeni– rāceni, bet, tad kad izspēlējām pasaku– teātri „Rācenis”, tad mēs visi garšojām kas tas par „nezināmo zvēru”.
Grupā, kurā es izgāju praksi, mani uzņēma ļoti viesmīlīgi, sirsnīgi, skolotājas un auklīte palīdzēja itin visā, dalījās pieredzē, idejās, atbalstīja. Bērniņi lieliski mani pieņēma un, starp mums valdīja harmonija.
Strādājot kopā ar skolotājām esmu smēlusies vairākas idejas, kuras jau izmēģināju savas grupas bērniem. Piemēram, man ļoti patika, ka skolotāja parādīja īsfilmiņu par peldošajām zivīm, kur bērniem radās priekšstats– kur tās dzīvo un kā izskatās. Pēc tam bērni varēja izpausties uz skolotājas sagatavota šablona aplīmēt saplēsto papīru, veidodami spuras zivīm. Šis vingrinājums bija ļoti svarīgs gan pirkstu muskulatūrai, gan plaknes koordinācijai.
…
