Secinājumi
Latvijas IKP līdz 2008.gadam tika novērota strauja izaugsme, taču 2009. gadā bija straujš kritums. Sākot ar 2010.gadu, sākās ekonomikas atveseļošanas, tomēr 2008.gada IKP apjoms joprojām nav sasniegts. IKP liecina, ka šā gada 2. ceturksnī IKP gada laikā ir pieaudzis par 2.7%. Būtiska ietekme uz kopējo izaugsmi ir bijusi rūpniecības attīstībai, kas ir palielinājusies par 6.2%. Neskatoties uz labo veikumu, atsevišķas nozares (būvniecības izejmateriālu, pārtikas produktu un gatavo metālizstrādājumu ražošana) tomēr saskaras ar lejupslīdi. Sagaidāms, ka eirozonas atgūšanās spēs rūpniecību noturēt izaugsmes fāzē, kas ļauj arī pozitīvi vērtēt kopējās ekonomikas perspektīvas.
Arī Igaunijā 2009.gadā notika IKP kritums, tas nebija tik straujš kā Latvijai un neatstāja lielas sekas. Pateicoties rezervēm Igaunija ir spējusi sekmīgāk saglabāt augstu IKP.
Abu valstu IKP lielāko daļu veido pakalpojumi, tomēr Igaunijā ekonomiku veido arī augsti attīstīts informācijas un komunikāciju tehnoloģiju sektors.
Līdz ekonomiskai krīzei Latvijā bezdarba līmenis ir augstāks kā Igaunijā, 2009. un 2010.gadā kad krīzes ietekmē bezdarbs Latvijā sasniedza pat 19,5%, jo daudzi zaudēja darbu, īpaši tie kuru darbs bija saistīts ar nekustamo īpašumu un būvniecības sektoru. Abās valstīs ir budžeta deficīts.
Krievijas ekonomiskās situācijas pasliktināšanās 2014. gadā bija nopietns izaicinājums Baltijas valstīm, tomēr Latvija un Igaunija pierādīja savu elastību, turpinot ekonomisko izaugsmi. Manuprāt šis ekonomiskais izrāviens turpināsies arī šogad, par ko lieciena pieejamie dati.
Igaunijas ekonomisko augšupeju lielā mērā nosaka eksporta sektora paveiktais dažādu grūtību pārvarēšanā. Sarežģījumu periods tai sākās ātrāk nekā Latvijai, izjūtot Krievijas tranzīta kritumu un Somijas elektronikas nozares krīzes ietekmi. Pagājušā gada sākumā Igaunijas ekonomikas pieaugums saruka gandrīz līdz nullei.…
