Lauka kurss Zemes zinātnēs norisinājās no 25. jūnija līdz 30. Jūnijam, Cēsu rajona Taurenes pagasta Lodes muižā.
Šajās lauka studiju dienās apskatījām un pētījām šādus objektus: Gaujas senlejas Sarkanās klintis, Gaujas labais krasts 42 m no Lenčupes ietekas Gaujā, Cēsu (Lauciņu) dolomīta karjers, Lībānu – Jaunzemju strauts, saldūdens kaļķieža iegula un ūdenskritums, Ievkalna pirmmasīvs, Brežģa pirmmasīvs, Brežģa kalna smilts-grants karjers, Žuburu pussala, Ilzes ezera ziemeļu krasts, Bānūžu ezera smilts-grants karjers.
Mums bija iespēja ne tikai teorētiski, bet arī praktiski apgūt un iepazīties ar glaciolimnistiskiem, glaciofluviāliem, limniskiem un glacigēniem nogulumiem. Centāmies nostiprināt zināšanas par magmatiskajiem, metamorfajiem un nogulumiežiem, kā arī veidojām savas iežu kolekcijas.
Praksē pielietojām nivelēšanu pēc lauka metodēm, veicām ģeoloģisko zondēšanu un urbšanu, apguvām iemaņas pareizi rīkoties ar ģeoloģisko busoli, iemācījāmies attīrīt nogulumu atsegumus un noteikt slāņu sagulumu, veicām oļu petrogrāfiskā sastāva analīzi, iepazināmies ar negatīvajām un pozitīvajām reljefa formām, centāmies noteikt oļu garenvirziena orientāciju un ledāju pārvietošanās virzienu.
1.Teritorijas vispārīgais ģeoloģiski ģeomorfoloģiskais raksturojums
Lauka studijas darbi norisinājās Lodes muižas apkārtnē, Cēsu rajonā, Vecpiebalgas novadā. Attiecīgās teritorijas atrodas Vidzemes augstienē un Gaujas senielejas (Valmiera – Murjāņi) posmā pie Cēsīm. Gaujas senieleja nav Gaujas upes pamatgultne, bet ir mantota no senākām ielejām holocēnā un pleistocēnā. Gaujas senielejas platums vietām pārsniedz 1 km un pie Gleznotāju kalna tās dziļums ir 85 m. Gaujas senielejā var izsekot arī labi veidotas terases. Pati Vidzemes augstiene pieder pie izomorfajām saluveida akumulatīvajām augstienēm, kurām raksturīga bieza kvartāra nogulumu sega no 120 līdz 203 m. Augstienes ir no 120 līdz 140 m virs jūras līmeņa.…
