Lauka prakse zemes zinātnēs norisinājās tādās kā divās daļās. Pirmā daļa bija Lodes muižas apkārtnē un tuvākajā teritorijā, savukārt, otrā daļa bija izbrauciens ar autobusu uz Cēsu apkaimi.
Prakses pirmā daļa – Lodes muižas teritorija. Lodes muiža atrodas Vecpiebalgas novada Taurenes pagastā, aptuveni 4 km no apdzīvots vietas – Taurenes. Šī teritorija atrodas Vidzemes augstienē, starp Mežoles un Piebalgas pauguraini. Lodes muiža atrodas ieplakā, tās zemākajā daļā, divu subglaciālo iegultņu krustpunktā. Krustojas subglaciālā iegultne, kurā atrodas tādi subglaciālie ezeri kā Ilzes, Bānūžu un Rijas ezers, ar subglaciālo iegultni, kurā atrodas Brenkūzis, Stupēnu un Dabaru subglaciālie ezeri. Šajā teritorijā ir ļoti daudz pirmmasīvu, kuriem klāt pieguļ morēnpauguri, kā arī zvonci, kas iezīmē Vidzemes augstienes reljefa formas. Vidzemes augstiene ir hipsometriski augstākā Latvijas augstiene un atrodas Latvijas centrālajā daļā starp Ziemeļlatvijas, Austrumlatvijas un Viduslatvijas zemieni. Vidzemes augstiene pieder salu veida akumulatīvajām augstienēm, kuru veido vairāki pauguraini apvidi – Mežoles, Piebalgas, Vestienes, Anmeistaru paugurienes, kā arī Augšgaujas un Augšogres pazeminājumi. (5.)Vidzemes augstienē izdala divas daļas – centrālo un periferiālo zonu. Lodes muižas teritorija atrodas centrālajā zonā, kur ir plaši pauguru masīvi jeb pirmmasīvi, kuriem ir glacigēna izcelsme, piemēram, Zaļkalns (237 m v.j.l.), Ievkalns (237 m v.j.l.), Elkas kalns (261 m v.j.l), Brežģa kalns (255 m v.j.l.), pie šiem masīviem klāt pieguļ mazāki pauguri - morēnpauguri. No Brežģa kalna skaidrā laikā ir saskatāma Latvijas augstākā virsotne – Gaiziņkalns (311,6 m v.j.l.), kas pēc ģenēzes ir zvoncs (plakanvirsmas mālpaugurs), citi vēl zināmi zvonci lauka prakses teritorijā ir Skujienes un Liezeres zvonci.…