-
Lauku kursa atskaite
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
KOPSAVILKUMS | 4 | |
IEVADS | 5 | |
1. | LITERATŪRAS APSKATS | 6 |
1.1. | Latvijas ezeru vispārīgais raksturojums un to kvalitāte (izcelsme, tipi, seklo un dziļo ezeru salīdzinājums) | 6 |
1.2. | Ezeru ūdeņu kvalitatīvais raksturojums | 8 |
1.2.1. | Fizikālie parametri | 8 |
1.2.2. | Ķīmiskie parametri | 11 |
1.2.3. | Bioloģiskie parametri | 14 |
1.3. | Latvijas saldūdens biotopi | 18 |
1.4. | Latvijas mazo upju vispārīgais raksturojums | 22 |
1.5. | Mazo upju ūdens bioloģiskā kvalitāte | 23 |
1.5.1. | Saprobitāte un tās indikatororganismi | 24 |
1.5.2. | Piesārņojuma ietekme uz ūdens bioloģisko kvalitāti | 26 |
1.6. | Marijas ezera vispārīgs raksturojums | 28 |
2. | MATERIĀLI UN METODES | 29 |
2.1. | Marijas ezera ūdens paraugu ievākšana, fizikālo un ķīmisko parametru noteikšana | 29 |
2.2. | Zooplanktona paraugu ievākšana un analīze | 29 |
2.3. | Makrozoobentosa paraugu ievākšana un analīze | 30 |
2.3.1. | Marijas ezera makrozoobentosa faunas pētījumi | 31 |
2.3.2. | Gulbju upītes ūdens makrozoobentosa faunas pētījumi | 31 |
2.4. | Marijas ezera piekrastes augu, biotopu un faunas pētījumi | 33 |
2.5. | Datu matemātiskā apstrāde | 33 |
2.6. | Kartogrāfiskā materiāla sagatavošana | 33 |
2.7. | Ģeomātikas metodes (GPS un ĢIS) | 34 |
3. | REZULTĀTI UN TO ANALĪZE | 35 |
3.1. | Pētījuma poligona vispārīgs raksturojums | 35 |
3.2. | Marijas ezera ūdens sastāvs un kvalitāte, to ietekmējošie faktori | 35 |
3.3. | Marijas ezera zooplanktona sugas, organismu skaits, bioloģiskā daudzveidība un to ietekmējošie faktori | 38 |
3.4. | Marijas ezera makrozoobentosa sugas , organismu skaits, bioloģiskā daudzveidība un to ietekmējošie faktori | 40 |
3.5. | Gulbju upītes makrozoobentosa sugas, bioloģiskā kvalitāte un to ietekmējošie faktori | 41 |
3.6. | Marijas ezera piekrastes augu sugas un ezera piekrastes biotopi | 41 |
3.7. | Ūdens fizikāli ķīmisko parametru izmaiņas Gulbju upītē no 01.07.09 līdz 07.07.09 | 43 |
SECINĀJUMI | 45 | |
IZMANTOTĀS LITERATŪRAS UN INFORMĀCIJAS AVOTU SARAKSTS | 46 |
Darba mērķis – veikt ūdens kvalitātes pētījumus Marijas ezerā un Gulbju upītē.
Mērķa sasniegšanai tika izvirzīti sekojoši uzdevumi:
veikt literatūras avotu izpēti un analīzi par Latvijas ezeriem un upēm;
sniegt pētāmās teritorijas vispārīgu raksturojumu;
veikt diennakts un nedēļas hidrofizikālos un hidroķīmiskos mērījumus, izmantojot Hidrolaba MiniSonde 4a zondi, Sekki disku caurredzamības noteikšanai;
izmantojot Apšteina tipa tīkliņu ievākt zooplanktona paraugus, bet ar Ekmaņa tipa planktontīkliņu ievākt makrozoobentosa paraugus Marijas ezerā, kā arī ievākt makrozoobentosa paraugus Gulbju upītē, veikt to analīzi un uzskaiti;
veikt biotopu un augu sugu izpēti Marijas ezerā;
veikt pētījumus par Marijas ezera un Gulbju upītes ūdeņu bioloģiskās kvalitātes ietekmējošiem faktoriem;
iegūtos rezultātus apkopot izmantojot Microsoft Excel 2003 un 2007 programmas
izveidot pārskatāmas pētāmās teritorijas kartes izmantojot programmu ArcGis.
1. LITERATŪRAS APSKATS
1.1. Latvijas ezeru vispārīgais raksturojums un to kvalitāte (izcelsme, tipi, seklo un dziļo ezeru salīdzinājums)
Latvijā ezeri aizņem apmēram 1000 km2no teritorijas kopplatības. Kopumā ir 2256 ezeri ar platību virs 1 ha (140 no tiem ir lielāki par 1 km2, 16 ir lielāki par 10 km2) (Ancāne 2000). Ezeru izvietojums ir nevienmērīgs. Daudz to ir Latgales augstienē (vairāk nekā 40% no kopējā skaita). Pēc ezeru skaita bagātākais ir Krāslavas raj. (288), tam seko Cēsu (251), Madonas (211), Daugavpils (209) rajons. Salīdzinot rajonus pēc ūdeņu aizņemtās platības, šī secība mainās: pirmajā vietā ir Rēzeknes rajons ar 13000 ha (rajonā ir otrais lielākais valsts ezers Rāznas ezers un daļa Lubāna), Krāslavas (11 368 ha), Rīgas un Ludzas rajons. …
Ūdeņu monitoringam ir nozīmīga loma to bioloģiskās kvalitātes noteikšanai un tālāko procesu prognozēšanai. Laicīga ūdens kvalitātes izmaiņu konstatēšana ļauj savlaicīgi veikt nepieciešamos pasākumus to saglabāšanai un ilgtspējīgai izmantošanai. Pētījumu mērķis ir ūdens kvalitātes pētījumu veikšana. Lai sasniegtu izvirzīto mērķi galvenie uzdevumi bija literatūras analīze, ūdens fizikāli-ķīmisko parametru mērījumi un ūdeņu makrozoobentosa, zooplanktona un makrofītu pētījumi. Lai iegūtu datus par ezera un upes fizikālajiem un ķīmiskajiem parametriem, noteiktu zooplanktona un makrozoobentosa organismus, tika izmantotas dažādas pētījumu metodes. Notika arī ezera makrofītu un biotopu pētījumi. Veicot pētījumus tika noskaidrots, ka ezers ir eitrofs, ar ūdensaugiem bagāts. Pēc iegūtajiem fizikāli – ķīmiskajiem datiem var spriest, ka Marijas ezers ir vidēji piesārņots. upīte ir vidēji piesārņota, par ko liecina veiktie upes makrozoobentosa pētījumi un saprobitātes indeksa vērtība.
Pielikumu nav.
- Lauku kursa atskaite
- Prakses atskaite vides aizsardzības jomā
-
Ražošanas prakses atskaite D-Latgales mežu iecirknī
Prakses atskaite58 Lauksaimniecība, mežsaimniecība, Ekonomika, Dabas aizsardzība
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Prakses atskaite vides aizsardzības jomā
Prakses atskaite augstskolai14
-
Ražošanas prakses atskaite D-Latgales mežu iecirknī
Prakses atskaite augstskolai58
-
Bioģeogrāfijas prakses atskaite - biotopa aprakstīšana
Prakses atskaite augstskolai32
-
Hidroloģijas prakses atskaite
Prakses atskaite augstskolai18
-
Engures dabas parks
Prakses atskaite augstskolai22