-
Lauka prakses atskaite ģeomorfoloģijā
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
1. | Ievads | 4 |
1. | Vidzemes augstienes vispārīgs raksturojums | 5 |
1.1. | Vispārīgs ģeomorfoloģisks raksturojums un apvidi | 5 |
1.2. | Pamatiežu virsmas uzbūve un saposmojums | 6 |
1.3. | Kvartāla nogulumu stratigrāfiskais iedalījums, biezums un uzbūve | 6 |
1.4. | Augstienes vides apstākļi un reljefa attīstība kvartārā | 7 |
2. | Metodes un materiāli | 7 |
2.1. | Kamerālās un lauka pētījuma metodes | 8 |
2.2. | Faktiskais materiāls | 9 |
3. | Zaļkalna teritorijas pamatiežu virsma un kvartāra nogulumu sega | 9 |
3.1. | Subkvartārās virsmas hipsometrija, saposmojums un uzbūve | 9 |
3.2. | Kvartāra segas biezums un uzbūve | 10 |
3.3. | Kvartāra nogulumu ģenētiskie tipi, to izplatība un vispārīgs litiskais apraksts | 10 |
4. | Zaļkalna teritorijas ledāja reljefa formas | 10 |
4.1. | Lielpauguri, to morfoloģisks raksturojums, izplatība un uzbūve | 11 |
4.2. | Vidējpauguri un sīkpauguri, to morfoloģisks raksturojums, izplatība un uzbūve | 11 |
4.3. | Subglaciālās iegultnes un ezeru katlienes, to morfoloģisks raksturojums, izplatība un uzbūve | 12 |
4.4. | Kēmu terases, ledāja kušanas ūdeņu baseina līdzenumi un mikroglaciodepresijas, to izplatība, morfoloģija un veidošanās apstākļi | 12 |
5. | Zaļkalna teritorijas holocēna reljefa formas, eksodinamiskie procesi un to izplatība | 12 |
6. | Zaļkalna teritorijas reljefa attīstības galvenie etapi pleistocēnā un holocēnā | 13 |
7. | Zaļkalna teritorijas derīgie izrakteņi un pazemes ūdeņi | 14 |
8. | Zaļkalna teritorijas ģeoloģiskās vides raksturojums Elvijs Rozentāls | 14 |
Secinājumi | 16 | |
Literatūras saraksts | 18 | |
PIELIKUMI | 19 | |
I pielikums Grunts zondējumu apraksti | 19 | |
II pielikums. Ģeoloģisko urbumu apraksti | 27 | |
III pielikums. Lauka grāmatiņu saraksts | 29 |
Vidzemes augstiene ir Latvijas augstākā augstiene. Tā atrodas Latvijas centrālajā daļā starp Austrumlatvijas zemieni, Viduslatvijas zemieni un Ziemeļvidzemes zemieni.To veido pauguraiņu apvidi (Mežoles, Piebalgas, Vestienes pauguraine un Aumeisteru paugurvalnis), starp kuriem atrodas pazeminājumi (Augšgaujas un Augšogres pazeminājums).
Augstiene ir ūdensšķirtne starp Gaujas un Daugavas baseinu, tāpēc tajā ir daudz upju, kurām ir liels kritums un dziļas ielejas (augstienes nogāzēs). Vidzemes augstienē ir diezgan daudz ezeru. Lielākie ezeri - Alauksts un Inesis. Gaiziņkalna apkārtnē ir ezeri ar sevišķi līkumotu krasta līniju (Kālezers, Viešūrs). Piebalgas paugurainē starp plakanvirsas pacēlumiem stiepjas vairākas subglaciālās iegultnes ar ezeru virknēm.
Vidzemes augstienes rietumu gals dienvidos no Cēsīm saskaras ar Gaujas senlejas rajonu, bet ziemeļu daļa iesniedzas Smiltenes apkārtnē. No augstienes ziemeļu stūra atzarojas Aumeistara valnis, kas stiepjas uz ziemeļiem un gandrīz sadala Vidusgaujas ieplaku divās daļās. Tirzas un Kujas augstienes apvidū no augstienes atzarojas Gulbenes valnis, kas stiepjas uz ziemeļaustrumiem līdz Alūksnes augstienei. No augstienes dienvidrietumu nogāzes pie Madonas atdalās paugurainais Madonas – Trepes valnis. Tas sniedzas dienvidu-dienvidrietumu virzienā līdz Daugavas ielejai pie Trepes. Vidzemes Centrālās augstienes dienvidu galā, pie Odzienas sākās Pļaviņu valnis. Vaļņa turpinājumā uz dienvidiem Daugavas kreisajā krastā aizstiepjas Sēlijas valnis.
1.2. Pamatiežu virsmas uzbūve un saposmojums.
Raksturīgākās Latvijas reljefa vidējformas augstienēs ir morēnu pauguri, morēnu paugurgrēdas, platopauguri, kēmi, līdzenumi un zemledāju iegultnes. Morēnu pauguri veidojušies, ledājam uzvirzoties, zemledus apstākļos. Pauguri sastāv no sarkanbrūnas mālsmilts un smilšmāla nogulumiem. Tie ir dažāda lieluma un augstuma, sīki un lieli, zemi un augsti. Tie ir atšķirīgas formas: apaļi un iegareni ar lēzenām un stāvām nogāzēm. Pauguri plaši izplatīti visās Latvijas augstienēs. Pauguru kopas veido pauguraines, kurām raksturīga pauguru un ieplaku mija. (http://latvijas.daba.lv/ainava/#v6)
Vidzemes augstienes pašā DA daļā atrodas Vestienas pauguraine, kas ZR robežojas ar Augšogres pazeminājumu. Reljefu veido kvartāra nogulumi, no 80-90 m. Tieši šeit – Vestienas paugurainē – ir vislielākā Latvijas augstāko virsotņu koncentrācija.…
Darba mērķis bija izpētīt un raksturot Zaļkalna teritorijas ģeomorfoloģiju: reljefa formas, uzbūvi, veidošanās apstākļus. Veicot lauka darbus, noskaidrot kvartāra nogulumu ģenētiskos tipus. Lauka kursa uzdevumi bija sekojoši: • raksturot Vidzemes augstieni: pamatiežu virsmas uzbūvi, saposmojumu, kvartāra nogulumu biezumu un uzbūvi, vides apstākļus un reljefa attīstību kvartārā; • aprakstīt metodes un materiālus ar kādiem tika veikts pētījums; • raksturot Zaļkalna teritorijas pamatiežu virsmu un kvartāra nogulumu segu: subkvartārās virsmas hipsometriju, saposmojumu un uzbūvi, kvartāra segas biezumu un uzbūvi, ģenētiskos tipus, to izplatību un veikt vispārīgu litisko aprakstu; • raksturot Zaļkalna teritorijas ledāja reljefa formas: lielpaugurus, vidējpaugurus, sīkpaugurus, subglaciālās iegultnes un ezeru katlienes, kēmu terases, ledāju kušanas ūdeņu baseina līdzenumus un mikroglaciodepresijas-to izplatību uzbūvi, morfoloģiju; • raksturot Zaļkalna teritorijas holocēna reljefa formas, eksodinamiskos procesus, to izplatību; • raksturot Zaļkalna teritorijas reljefa attīstības galvenos etapus pleistocēnā un holocēnā; • raksturot Zaļkalna ģeoloģisko vidi.
- Lauka prakses atskaite ģeomorfoloģijā
- Lietuvas reljefs
- Šveices ģeogrāfija
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Lietuvas reljefs
Prakses atskaite augstskolai5
-
Prakses darbs
Prakses atskaite augstskolai10
-
Bioģeogrāfijas prakses atskaite - biotopa aprakstīšana
Prakses atskaite augstskolai32
-
Ģeomorfoloģijas lauka kursa atskaite
Prakses atskaite augstskolai26
-
Hidroloģijas prakses atskaite
Prakses atskaite augstskolai18