Lauka prakse kursā "Augsnes zinātne"

SECINĀJUMI
1. Lodes muižas apkārtnē sastopama salīdzinoši liela augšņu dažādība, kuru nosaka reljefa formas, to relatīvā augstuma atšķirības, veģetācijas izmaiņas un ilgā laika periodā arī cilvēka iedarbība un ilgstoši klimatiskie apstākļi.
2. Augsnes slāņos vērojama cilvēku ietekme – līduma līšana, lauku apstrādāšana un jaunas mežaudzes veidošana.
3. Mūsdienās Latvijā ir izplatīta lauksaimniecība, taču ne visas tam paredzētās zemes teritorijas ir labvēlīgas kultūraugu augšanai. Līdz ar to, lai pēc iespējas efektīvāk tiktu izmantotas lauksaimniecībā nederīgās zemes, tās lielākoties apmežo.
4. 2. poligonā noteiktās augsnes ir pushidromorfās glejaugsnes un podzolaugsnes, kuru izplatība šajā teritorijā skaidrojama ar pārmērīgi liela mitruma apstākļiem. Galvenais augšņu veidošanās process ir glejošanās un velēnošanās.
5. Pēc mūsu izdarītajiem novērojumiem ūdens eroziju Lodes muižas apkārtnē varētu novērst, izveidojot meliorācijas sistēmas vai kalna nogāzes apmežojot.
6. Lodes muižas apkārtnē ir sastopamas velēnu podzolaugsne un tipiskais podzols, kas ir izplatīts uz viegla granulometriskā sastāva cilmiežiem skujkoku mežos. Ievkalnā, kur cilmiezis ir smagāka granulometriskā sastāva cilmieži, ir izplatītas tādas augsnes apakštipi kā erodētā podzolaugsne, velēnu podzolaugsne, koluviālā augsne, velēnpodzolētā pseidoglejotā augsne un zemā purva kūdraini trūdainā augsne). To nosaka arī reljefs kā viens no galvenajiem augšņu veidošanās ietekmējošajiem faktoriem.
7. 2. poligona teritorijā augsnes cilmiezi veido galvenokārt karbonātus saturoši glacigēnie nogulumi (morēna).
…