Ūdens ir viens no nozīmīgākajiem dabas resursiem. No tā pieejamības un kvalitātes lielā mērā ir atkarīga visa dzīvā eksistence. Maz ir tādu cilvēka darbības jomu, kuras nav atkarīgas no ūdens pieejamības. Var uzskatīt, ka lielākajai daļai iedzīvotāju tīra ūdens pieejamība ir liela problēma.
Pētāmais objekts ir Ežezers, Lielā Kuļinovkas sala. Ežezera izpēte norisinājās no 2005. gada 27. jūnija līdz 7. jūlijam.
Darbā izmantotās metodes: pļaušana, augsnes lamatas, ķīmisko analīžu veikšana, makrozoobentosa un zooplanktona ievākšana, ķīmisko un fizikālo īpašību noteikšana izmantojot “Hydrolab” firmas 4a datu apstrādes aparatūru un MiniSonde zondi, kas aprīkota ar attiecīgajiem sensoriem. Straumes ātrums tika mērīts ar hidrometriskajiem spārniņiem SWOOFER 3000.
Pētījumu poligons ir Lielā Kuļinovka.
Darbs satur 62 lappuses, 12 attēlu, 15 tabulas. Darbā izmantoti 25 bibliogrāfiskie avoti.
Darba mērķis: izpētīt Lielās Kuļinovkas salu un apkārt esošo ezera teritoriju, kas ietver pētījumu poligona “Lielā Kuļinovka” teritoriju.
1.Poligona platība ir 7,97 ha;
2.Židovkas upītes garums 4,68 km;
3.Židovkas upītes kopējais kritums: 10,8m, vidējais kritums uz 1 km – 2,3 m;
4.Izplatītākās zooplanktona taksoni: Cyclopa sp., Polyarthra sp.;
5.Izplatītākie makrozoobentosa sugas Lielās Kuļinovkas salā: ūdensodu kāpurs Chaoborus flavicans un parastā bitīnija Bithynia tentaculata;
6. Izplatītākie makrozoobentosa sugas Židovkas upē: mazsaru tārpi Turbificidae sp.;
Par ezeriem sauc dažāda lieluma un formas dabiskus pārāk neaizaugušus ūdens baseinus ar stāvošu vai tikai daļēji tekošu ūdeni. Izplatīts ainavelements visā Latvijā un Baltijas grēdā, kas ar atsevišķām ezeru augstienēm turpinās Lietuvā, Polijā, Z - Vācijā. Pavisam Latvijā ir 2256 ezeri, kas ir lielāki par 1 ha, un ~ 800 ūdenskrātuvju. Ezeru kopplatība ~ 1000 km2, tie aizņem 1,5 % no Latvija teritorijas (Tidriķis 1995).
Ezeru skaita ziņā bagātākie ir Krāslavas rajons (273 ezeri), Cēsu rajons (240 ezeri), Daugavpils rajons (194 ezeri) (Tidriķis 1995).
16 lielo ezeru ūdens virsmas platība ir 44,5 % visu Latvijas ezeru kopplatības.
Latvijas ezeri ir bagāti ar salām (to kopskaits ir ~ 350). Ežezerā ir vairāk kā 35 salas (~78 ha , tas ir vairāk kā 7 % ezera kopplatības). Lielas salas ir Usmas ezerā (Tidriķis 1995).
Ezeriem atkarībā no novietojuma virs jūras līmeņa ir tieša vai daudzpakāpīga saikne caur upju hidrogrāfisko tīklu. Vairākums augstieņu un iekšējo līdzenumu ezeros iekļaujas lielo upju baseinos, pārsvarā tie ir caurplūdes ezeri. Ļoti reti ir beznoteces ezeri vai divpusnoteces ezeri. Ezers mēdz būt par upes izteku. No ezera baseina un noteces ir atkarīga ezera notece, minerālvielu pieplūde un apmaiņa. Ūdenslīmeņa svārstības ietekmē apkārtējo hidroloģisko režīmu. Ezeru novietojums, klimatiskie apstākļi, dziļums un ūdeņi (avoti, upes) nosaka to temperatūru, ledus režīmu. Pavasaros ezers lēnāk sasilst, vēlāk akumulē siltumu, bet citos gadalaikos ezeru ūdens bieži vien ir siltāks par gaisu. Dziļāko ezeru dibenā temperatūra arī vasarā ir 10oC.…
