Garīgā (psihiskā) joma:
Ļoti daudz vērojam pastaigas laikā, mācamies saskatīt pārmaiņas dabā, uztvert skolotājas stāstīto, rādīto, paust savu attieksmi, domas. Pēc jebkuras pasakas izlasīšanas, pēc tam to dramatizējam, izspēlējam rotaļā. Bērni mācās iejusties lomās, tēlos, līdz ar to attīstās vēlme runāt dialogos, veidot sarunu, attēlot kustības, žestus. Ļoti daudz skandējam tautas dziesmas, dzejoļus, skaitāmpantus, līdz ar to trenējam atmiņu. Padodas visiem bērniem, grūtāk tiem, kam logopēdiskas problēmas saistībā ar pareizu runu, kā arī krievu tautības bērniem. Grupiņā bērni ir draudzīgi, labprāt spēlējas ar visiem, nav ne izteikts līderis, ne no malas vērotājs.
6.uzdevums -
Pašanalīze:
Vērtējot padarīto prakses laikā daudz ko ieguvu savas profesijas izvēlei. Man patīk darbs ar bērniem, tāpēc ikviena prakses darba forma bija interesanti realizējama, bet ne viegla. Grūtāk bija individuālais darbs pie bērnu attīstību izzināšanas un analīzes. Daudz vēroju, lai izprastu bērna darbošanos vairākās situācijās. Rūpīgi gatavojos arī rotaļnodarbībām, jo apzinos, ka bērni gaida ko interesantu, ka bērniem patīk pārsteigumi. Domāju, ka man izdevās, jo rezultātu parasti secinu no bērnu darbošanās aktivitātes, no tā, kā viņi klausās, cik uzmanīgi, jo, ja nav uzmanības, tātad nav interesanti. Protams, neizpalika arī bez padomu prasīšanas, ko guvu no prakses grupas skolotājām. Arī bez kļūdām neiztikt, tās ir laba mācība priekšdienām. Jāatceras, ka ne brīdi, darbā ar bērniem, nedrīkstam aizmirst par viņu drošību un veselību, tāpēc pirms rotaļnodarbībām vai sporta aktivitātēm pārdomāju, cik tas bērniem būs droši izpildot. Guvu lielu pieredzi, it īpaši bērnu uzticēšanos, jo iegāju grupā uz prakses laiku viņiem nezināma, un bija patīkami, ka bērni atsaucīgi, draudzīgi, darboties griboši, mīļi. Savu prakses darbu vērtēju kā labu.
…