1. nedēļa 15. 03. – 19. 03.
Pirmdiena, 15. 03.
Rīta cēlienā bērni tika rosināti darboties interešu centros pēc viņu brīvas izvēles, jo uzskatu, ka bērna attīstībā ļoti svarīga vieta ir rotaļai. Ar rotaļas palīdzību, kā uzskata Ē. Eriksons, notiek sevis mācīšana un ārstēšana. Tā ir domāšanas līdzeklis, vienlaikus saglabājot realitātes orientāciju. Citiem vārdiem sakot, rotaļa ir ego pieņemts līdzeklis, lai sevi izteiktu. Ja rotaļas procesā pieaugušie ļauj bērnam pašam izvēlēties darbības veidus, netraucē viņam fantazēt, rotaļāties, atbild uz viņa jautājumiem, tad bērnam sāk veidoties iniciatīvas iedīgļi
Mēģināju arī ievadīt rotaļnodarbības tēmā „Kukainīši pavasarī”, dažādi bērnus ieinteresējot aplūkot kukainīšu attēlus, kā arī attiecīgi rosinot tos vai nu uzzīmēt vai izkrāsot darba lapās Mākslas centrā. Tāpat bērni tika mudināti izveidot no stieplītes kukainīšu siluetus, vienlaicīgi darbībā attīstot rokas sīko muskulatūru un radot prieku par rezultātu. Bērnu darbošanos centos sekmēt ar vārdiskām un praktiskām metodēm. Vienu daļu bērnus izdevās ieinteresēt, bet daļa zēnu labāk priekšroku deva darbībām ar rotaļu klučiem un automašīnām, jo pēc brīvdienām tās laiciņu nebija izmantotas.
Rotaļnodarbībā centos uzturēt bērnu uzmanību, izraisot viņos ziņkāri par ciemiņu grupā – rotaļu mārīti. Domāju, ka tas izdevās, jo bērniem ļoti patīk dažādu rotaļu personāžu iesaistīšana nodarbībās. Sarunājoties, uzdodot jautājumus, mudinot bērnus aplūkot attēlus, mēģināju bērnus ieinteresēt vērot un patstāvīgi spriest par dzīvo dabu, izdarīt secinājumus. Tika aplūkoti dažādu kukainīšu ilustratīvie attēli, noskaidrots, kā tajā redzamos sauc – bizbizmārīte, vabole, skudra, taurenis, simtkājis.
Domāju, ka pētot attēlus, pievēršot uzmanību arī grupas ciemiņam – mārītei, bērni atklāja sev ko jaunu un līdz šim vēl nezināmu. It īpaši tas attiecas uz kukaiņu nosaukumiem, to atšķirīgajām un kopīgajām pazīmēm, dzīves vietu. Es domāju, ka šis mazumiņš varētu rosināt būt bērniem mazlietiņ vērīgākiem arī ikdienā.
Rotaļu mārīte mudināja bērnus palūkoties, cik daudz viņai radniecīgu draudzeņu grupā, mudināja skaitīšanu līdz 5 un atpakaļ, tāpat arī atšķirt jēdzienus „vairāk”, „mazāk”, „vairāk nekā”, „mazāk nekā”, „tikpat daudz” ar rotaļu palīdzību. Kopīgi ar bērniem vingrinājās skaitīt pēc dzirdes, kas īpaši labi izdevās meitenēm, ne tik labi zēniem. Taču centos neaizskart bērnus ar kādiem nepārdomātiem izteicieniem, pie tā visu laiku piedomājot. Grūtības matemātiskajās darbībās radās arī trim krievvalodīgajiem zēniem, jo, valodas nepilnīgas uztveres dēļ, viņiem bija grūti saprast matemātiskos jēdzienus, darbības ar pielikšanas un atņemšanas metodēm uz skaitļu kartiņām. Centos paskaidrot atsevišķi, kaut arī ikdienā strādājot tas aizņem papildus laiku.
Tā kā bērnu pašapziņas veidošanos ietekmē arī pieaugušo vērtējums un panākumi darbībā, centos bērnus uzslavēt par labi paveikto uzdevumu, pievēršot arī pārējo uzmanību tam, cik labi izdevies. To, ka ieinteresēšana nodarbības laikā bija izdevusies, varēju novērot pastaigā. Bērni, neviena nemudināti, paši pēc savas iniciatīvas centās aplūkot katru kukainīti gan uz ietvēm, gan rotaļu laukuma zālājā. Ceru, ka tā netiešā veidā pilnveidoju bērnu novērošanas spējas, izpratni par dzīvības pazīmēm.
Otrdiena, 16. 03.
Rīta cēlienā bērni tika mudināti darboties interešu centros, pēc bērnu brīvas izvēles. Kopīgi aplūkojām dažādas grāmatas par kukaiņu dzīvi, Vinnija Pūka enciklopēdiju „Dzīvnieki”, vienlaicīgi sasaistot šo darbību ar šodien sekojošās nodarbības tēmu „Mārīte un viņas draugi pavasarī”. Bērni labi atcerējās iepriekšējā dienā dabas nodarbībā pārrunāto, noskaidroto. Tā kā šajā dienā bija paredzēta rotaļnodarbība ar veidošanas dominanti, kopīgi sakārtojām Mākslas centru veidošanas nodarbībai – izvietojām paliktnīšus, šķīvīšus ar dažādu krāsu plastilīna gabaliņiem. Bērniem ļoti noderīga ir šādas pašapkalpošanās prasmju apguve.
Rīta aplī uzmanība tika pievērsta dienas tēmai, skaitot dzejolīti par mārīti, atdarinot līdzi ar kustībām. Rotaļnodarbībā, lai izraisītu bērnu interesi, izmantoju vienu no galvenajiem pedagoģiskajiem paņēmieniem – pašu bērnu vajadzības pēc jauniem iespaidiem, informācijas un ziņkāres kā motivācijas izraisītāju. Bērni paši vēlējās visu izzināt, aplūkot jaunus attēlus, izsacīt savas domas ar nelielu pieaugušā pamudinājumu. Grūtības sagādāja atsevišķu bērnu uzmanības nenoturība. Iespējams, tajās vainojama mana nepietiekamā prasme, jo pedagogam ir jārēķinās ar bērna uzmanības noturīgumu. Katram tomēr ir ierobežots laiks, cik ilgi viņa uzmanība kavēsies pie attiecīgās nodarbes, ja nekas vairāk bērnam interesējošs nenotiks. Šo man vajadzētu ņemt vērā turpmākajā darbā.
…
