Krimināltiesiskās prakses atskaite pie zvērināta advokāta

4. Kopsavilkums
Studiju kursa „Krimināltiesiskā prakse” ietvaros autors iepazinās ar zvērināta advokāta lomu tiesu varas sistēmā, gūstot padziļinātu izpratni par advokāta tiesībām un pienākumiem, par advokāta funkcijām un šo funkciju realizāciju regulējošajiem normatīvajiem tiesību aktiem.
Prakses laikā iepazīstoties ar advokāta darbību regulējošajiem normatīvajiem tiesību aktiem un prakses vadītājas lietvedībā esošajām lietām un veicot to analīzi, tika secināts, ka krimināltiesiskajā sfērā advokāts aizstāv personas, kurām ir tiesības uz aizstāvību, pārstāv cietušos un sniedz juridisko palīdzību kriminālprocesā iesaistītajām personām. Tajā pašā laikā tika secināts, ka nedz aizstāvības nodrošināšana, nedz personas pārstāvības nodrošināšana nav ekskluzīva advokāta funkcija, bet to var veikt arī citas likumā noteiktās personas, ievērojot likumā noteiktos ierobežojumus.
Veicot prakses vadītājas dotos uzdevumus, tika analizēti vairāki tiesu spriedumi un sniegts vērtējums par to pamatotību un pieļautajām kļūdām. Atskaitē analizētā tiesas sprieduma analīzes rezultātā tika secināts, ka tiesas spriedumā iekļautā argumentācija notiesājoša sprieduma sastādīšanā ir nepilnīga un balstīta uz pretrunīgām cietušā liecībām.
Prakses ietvaros veicot Krimināllikuma 235. pants analīzi, tika secināts, ka normas tekstā ietvertais nosacījums par labprātīgu ieroču nodošanu galvenokārt ir saistāms ar personas subjektīvo attieksmi pret noziedzīga nodarījuma izdarīšanas atklāšanu un izmeklēšanas veicināšanu un apstāklis, ka izmeklēšanas iestādei uz labprātīgas nodošanas dienu jau ir bijusi kāda informācija par personas iespējamu noziedzīgu darbību, neizslēdz Krimināllikuma 235. panta piemērošanas iespēju.


…