IEVADS
Vārdu „kredīts” mēs dzirdam gandrīz katru dienu. „Ne velti mēdz teikt — aizņemsies svešu naudu, bet jāatdod būs savējā. Šo skaisto iespēju virpulī bieži vien cilvēki neapzinās, ka lielu pirkumu iegāde parasti ir arī milzīgu saistību uzņemšanās. Jā, varam jau teikt, ka esam nonākuši banku atkarībā, darba devēju atkarībā, bet varbūt tomēr tā ir atkarība no savām vēlmēm — no tieksmes pēc naudas, komforta ērtībām.”
Pēc sociologa Klava Sēdlienieka viedokļa, Latvijas iedzīvotāju attieksme pret kredītiem ir „visai pozitīva”. Viņš saka:”Ja pirms pāris gadiem cilvēki rūpīgi domāja ņemt vai neņemt kredītu, tagad kredīti, it īpaši – patēriņa kredīti, ir neatņēmama dzīves daļa”. Visgrūtāk iedrošināties paņemt pirmo kredītu. Tomēr vēlāk cilvēks saprot, ka kredītos nav nekā briesmīga un labprāt grimst tajos.
Baltijas Izaugsmes Grupas (BIG) pētījuma rezultāti parādīja, ka visvairāk vajadzība pēc kredīta ir materiāli mazāk nodrošinātie cilvēki. Savukārt tie iedzīvotāji, kuru ienākumi ir samēra augsti un kuri trūkumu pēc naudas neizjūt, kredītus izmanto retāk. Rētāk griežās pēc kredītiem arī pensionāri. „Latvijā sāk attīstīties kreditēšanas kultūra. Tuvākajos trijos-četros gados mēs pārliecināti varēsim teikt par prātīgo un sabalansēto kreditēšanas kultūru”, - uzskata BIG valdes priekšsēdētājs Juris Pūce . Pēc specialistu prognozēm kreditēšanas struktūra Latvijā pakāpeniski izmainīsies un kredītu apjoms pieaugs.
Tomēr Latvijā šodien ir izveidojusies situācija, kad viena daļa banku piedāvā tik dārgus kredītus, ka uz tiem pat nav izdevīgi pieteikties, otra daļa - pilnīgi atklāti kredītus neizsniedz, bet trešā - izskata kredītpieteikumus tik ilgi, ka to jau var sākt uzskatīt par izvairīšanos no kārtējā prasītāja (piem. Nordea banka Latvijā piebremzēs ar kredītu izsniegšanu, kļūstot vēl izvēlīgāka, kam kredītu izsniegt un kam nē ). Iemesli tam ir vairāki. Pirmkārt, bankām pašreizējā ekonomiskajā situācijā naudas tiešām nav, savukārt starpbanku tirgū jau pietiekami ilgu laiku valda mežonīga neuzticēšanās. Otrkārt, potenciālie kreditētāji baidās par to, vai realizētie projekti būs dzīvotspējīgi un nauda, turklāt ar visiem procentiem, atgriezīsies bankā. Treškārt, ne reizi vien ir dzirdēts par sabūvētām privātmājām projektos paredzēto viesu namu vietā vai arī lauksaimniecības tehniku, kas vairāk gan izskatās pēc kaut kā cita. Taču šķiet, vēl salīdzinoši nesen absolūti nereāla varētu būt doma, ka pat apstiprinātam projektam nav nekādas nozīmes, jo ir pietiekami daudzas bankas, kas to nav ar mieru kreditēt.
Pēdējā laikā arvien biežāk tiek runāts par to, ka, pieaugot inflācijai un notiekot ekonomikas lejupslīdei, arvien biežāk rodas finansiālas problēmas ar kredītu atmaksu. Statistika rāda, ka vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju pēdējo divu gadu laikā saskārušies ar situāciju, ka pietrūkst naudas līdz nākamajiem regulārajiem ienākumiem. Tomēr Latvijas iedzīvotāji arvien vairāk māk pārvarēt šķērsļus, lai paņemtu kredītus un vieglāk tiek galā ar situācijām, kad pietrūkst naudas un ir kad tā ir jāgriežās kredītiestādēs. Vairāk nekā pusei Latvijas iedzīvotāju nācās saskarties ar situācijām, kad pietrūkst naudas līdzekļu un tikai piektā daļa no tiem mēģina iztikt bez kredītiem. .
Kursa darba pētījuma objekts ir kredīts. Tā būtība un nepieciešamība. Kursa darba mērķis saprast kredīta būtību, parādīt kreditēšanas veidus gan fiziskām personām, gan juridiskām personām. Kā arī parādīt visas nianses, kuras ir saistītas ar kredīta saņemšanu un to atmaksāšanu. Lai sasniegtu kursa darba mērķi, ir jāveic sekojošie uzdevumi:
1. jāizpēta kredīta būtība un loma;
2. tiek piedāvāts jauns kredīta definējums;
3. jāizanalizē izsniegto kredītu dinamika pašreizajā ekonomiskajā situācija Latvijā;
4. jāizpēta Latvijas komercbanku piedāvātos kredīta veidus un ar to saistītu risku;
5. jāizanalizē piedāvštus grafikus un attēlus , kuri atspoguļo kredītēšanas situāciju Latvijā;
6. uz analīzes un izpētes pamata izdarīt secinājumus par kreditēšanas nepieciešamību vai otrādi - noraidīt kredītu izmantošanu kā tādu.
…
