Secinājumi
Aktīvo praksi mājturībā un tehnoloģijās pamatskolā veicu Rīgas Imantas vidusskolā.
Šajā skolā mājturības stundas noris katrai kasei pa divām mācību stundām vienu reizi nedēļā.
Plānojot un vadot katrā klasē pa 2 stundām, pamatojos uz mājturības un tehnoloģijas teorētiskajām nostādnēm un ņēmu vērā konkrēto mācību priekšmetu standartus un programmas, kas atbilst šo skolēnu vecumam, un zināšanu, prasmju un iemaņu attīstības pakāpei, iepriekš semināros gūtās zināšanas ,prasmes, pieredzi un ieteikumus ,protams , katru stundu saskaņojot ar mājturības skolotāju Maigu Strazdiņu. Tā kā specializācijas praksi mājturībā un tehnoloģijās šogad veicu pirmo reizi pie šiem skolēniem, tad man nebija izveidojies priekšstats par konkrēto skolēnu spējām, pieredzi, zināšanu un prasmju līmeni, tāpēc, lai to daudz maz iegūtu es vienu nedēļu novēroju katrā klasē pa 1 vai 2 stundām, kuras tika hospitētas. Vērotās stundas man ne tikai radīja priekšstatu par katras klases spējām un prasmēm un skolotājas kompetenci, bet guvu jaunas idejas, metodiskos paņēmienus, kurus turpmāk sekmīgāk spēju atlasīt un piemērot mācību saturam un plānot stundu norisi.
Lai realizētu mācību procesu un sasniegtu izvirzīto mērķi, katrā stundā izmantoju dažādus pedagoģiskos līdzekļus.
Stundas temati tika izvēlēti, balstoties no secīgas tematu apguves principa, kuri bija ierakstīti elektroniskajā žurnālā. Izsvēru vai piedāvātais temats ir saistīts ar skolēnu interesēm un centos tos saistīt ar skolēnu dzīves pieredzi, aktualitātēm dabā un sabiedrībā. Tā kā vairāk tika vadītas teorētiska rakstura nodarbības, tad tās bija izstrādātas ar nolūku ,lai skolēns ,balstoties uz šīm zināšanām spētu praktiski darboties stundā un pielietot dzīves laikā. Ja tika veidoti kādi praktiskie darbi, tad tie tika veidoti tā, lai tos varētu turpmāk praktiski pielietot.
Prakses laikā plānojot un vadot stundas, centos pieturēties pie mājturības un tehnoloģiju satura pedagoģiskajiem nosacījumiem, proti, katru stundu plānoju tā, lai:
Skolēniem pēc iespējas vairāk tiktu aktivizēti visi intelektuālie (psihiskie) procesi – domāšana, iztēle, uztvere, uzmanība, atmiņa, ko panācu ar pieredzes aktualizēšanu, problēmjautājumu palīdzību, dažādiem uzdevumiem u.c.;
Mācīšanās būtu kā komunikatīva darbība, skolēniem radīju iespēju izteikt savu viedokli, domas un uzklausīt cita domas, salīdzināt tās ar savām un izdarīt secinājumus;
Tiktu apmierināta skolēnu vajadzība pēc jaunas pieredzes un pasaules izzināšanas, radīju iespēju pašam nonākt pie problēmas risinājuma ar pētīšanas, , atklājuma, salīdzināšanas, analīzes un secinājuma izdarīšanas palīdzību;
Tiktu apmierināta skolēnu vajadzība pēc atbildības un patstāvības, radīju iespēju praktiski darboties-risināt matemātiskus uzdevumus, aust celaines, zīmēt etnogrāfiskās zīmes, veidot prezentācijas, izlasīt, noklausīties un analizēt tekstus, veidot radošus darbus, u.c.;
Tiktu apmierināta skolēnu vajadzība pēc uzslavas un atzinības, izteicu pozitīvu vērtējumu un radīju iespēju to dzirdēt arī no klasesbiedru puses;
Tiktu apmierināta skolēnu vajadzība pēc sadarbības, radīju iespēju skolēniem darboties grupās, pāros un sadarboties ar mani;
Tiktu apmierināta skolēnu vajadzība pēc pašaktualizēšanās, jeb pašrealizācijas, kas humānistiskajā psiholoģijā tiek uzskatīta par galveno dzīves mērķi ], daudz aicināju izteikt savu iepriekš gūto pieredzi, domas un viedokli, kas katram ir individuāli svarīgs un nozīmīgs, kā arī praktiski darboties, pielietojot iegūtās zināšanas, spējas un prasmes, arvien jaunās dzīves situācijās.
…
