Secinājumi
Šajā laboratorijas darbā mēs apguvām ģipša saistvielas testēšanas metodes. Apguvām arī ģipša saistvielas klases noteikšanu pēc saistīšanās laikiem, robežstiprība spiedē un liecē. Būvģipsis ir zemās temperatūrās apdedzināts, daļēji atūdeņots ģipšakmens. Būvģipsis tiek iegūts, termiski apstrādājot ģipša minerālu saturošas izejvielas līdz kalcija sulfāta pushidrāta ieguvei. Pateicoties būvģipša labajām un efektīvajām īpašībām, tas tiek plaši izmantots būvniecībā, to dēvē arī par apmetuma ģipsi. Šajā laboratorijas darbā tika sagatavoti trīs aptuveni vienlīdzīgi ģipša paraugi. Ģipsis sāka cietēt pēc desmit minūtēm no sajaukšanas laika, un tas bija pilnībā sacietējis pēc 18 minūtēm, 300 grami ģipša tika jaukti kopā ar 135 gramiem ūdeni. To izmēri bija 160X40X40 milimetri, un to masas bija vidēji 328 grami, līdz ar to doto materiālu blīvums bija aptuveni 1285 kg/m3. veicot ģipša parauga mehānisko īpašību noteikšanu lieces spēks atšķīrās katram paraugam. Pirmajam paraugam tas bija 185 kgf, otrajam 218 kgf un trešajam 246 kgf. Līdz ar to lieces stiprība arī nedaudz atšķīrās šiem paraugiem robežās no 5.10 Mpa līdz 6.79 Mpa, to vidējā vērtībā sanāca 5.97 (R1vid). Pēc tam tika pētīta ģipša paraugu mehāniskās īpašības, spiedes spēks katrai prizmas pusītei bija vidēji 33,75 Kn, attiecīgi rēķinot katrai prizmas pusītei graujošo slodzi, tā vidēji sanāca 332,5 N, savukārt spiedes stiprība vidēji sanāca 12.79 Mpa. Tātad, kvalificējot ģipsi robežstiprība spiedē vidēji bija 12.79 Mpa, bet liecē 5.97 Mpa, tātad saistvielu klase pēc stiprības rādītājiem atbilst G-10 klasei, Knauf būvģipsis. Ģipšakmens ir viens no Latvijas derīgajiem izrakteņiem, ģipsi izmanto arī medicīnā, pārsvarā lai stabilizētu kaulu lūzumus, jo ģipsis ir salīdzinoši viegls materiāls, tas ātri sacietē un ir pietiekami izturīgs savā ziņā.
…
