Nenoliedzami man ir nepieciešama vairāk praktiskās pieredzes, lai spētu iegūt nepieciešamo informāciju no pacientiem, kuri ir noslēgti un neatsaucīgi. Tāpat grūtāk informāciju būtu iegūt no pacienta, kas stacionēts pirmreizēji un sūdzību cēlonis ir grūtāk identificējams. Sarunas gaita mijās no monologa uz dialogu un pretēji. Sarunājoties intervijas laikā izmantoju gan vizuālo ( redzes ), gan audiālo ( dzirdes ), gan kinētisko ( sajūtu ) uztveri. Sarunas laikā man bija svarīgi dzirdēt gan vārdus, gan ieklausīties balss intonācijā, redzēt partnera sejas izteiksmi un just viņas attieksmi pret sevi. Sarunas laikā pacients vis vairāk uzsvēra- alkohola lietošanu un bezspēcību , kā arī depresiju. Daudz izmantoju aktīvo klausīšanos, kad pacients patstāvīgi sniedza informāciju par sevi, kā arī atbildēju uz viņai interesējošiem jautājumiem. Aktīvajā klausīšanās procesā izmantoju man zināmos atgriezeniskās saites signālus:
- Partneri atbalstošos,
- Noskaidrojošos jeb precizējošos signālus,
- Pārstāstošos signālus u.c.
Sarunas laikā man bija svarīgi dzirdēt gan vārdus, gan ieklausīties balss intonācijā, redzēt partnera sejas izteiksmi un just viņa attieksmi pret sevi. Pielietoju dažādus jautājumus: atklātos, slēgtos, izzinošos, saliktos u. c. Zinu, ka atklātie jautājumi aktivizē partneri, pauž interesi par viņas viedokli.
Ikvienam cilvēkam ir savs saskarsmes stils, runas un uzvedības veids dažādās situācijās. Intervējamais pacients radīja patīkamu cilvēka iespaidu, tāpēc es domāju, ka mums izvērtās laba intervija. Manu saskarsmes stilu ietekmēja personīgā dzīves un darba pieredze, saskarsmes partneris un saskarsmes
…
