1.uzdevums
Tēma: Rotaļlietas
Mērķis: Pozitīvas attieksmes veidošana pret rotaļlietām, pret darbu un pienākumu.
2.uzdevums
Pirmdiena, 08.01.2007
Tēma: Mana mīļākā rotaļlieta.
Mērķis: Zināšanu paplašināšana par dabas parādību – vējš ar pašgatavotas rotaļlietas palīdzību.
Dominante: daba.
Pakārtotie darbības veidi: iepazīstināšana ar apkārtni un sabiedriskās dzīves norisēm, rokdarbi, runas attīstība.
Uzdevumi:
1.Pilnveidot bērnu zināšanas par dabas parādību vējš.
2.Nostiprināt pirkstu sīko muskulatūru, precizitāti.
3.Radīt emocionālu atsaucību, stāstot par savām mīļākajām rotaļlietām.
Dienas gaita un saturs
Nodarbības posms
Uzskate, materiāli
Skolotāja darbība
Bērnu darbība
Rīta cēliens
Centros attēli ar rotaļlietām, grāmatas par rotaļlietām.
Sanākušos bērnus aicinu pabarot jūrascūciņu, pirms tam iztīrot tai būrīti, pārbaudīt, vai istabas augi ir pietiekoši mitri, ja nepieciešamas – aplaistīt.
Ieliek jūrascūciņu aplociņā, apmaina būrītī skaidas, ieliek sienu, burkānu. Citi bērni tajā pašā laikā pārbauda ar pirkstiņiem, vai istabas puķēm zeme ir mitra. Vienai puķei zeme ir sausa, to aplaista.
Dodas pa centriem, skatās jaunās grāmatas, spēlē spēles.
Nodarbība
Ievada daļa
Galvenā daļa
Nobeiguma daļa
Brīnummaisiņš, dažādas rotaļlietas,
Dažādu veidu kartons, šķēres, nagliņas, āmurs.
Rīta aplis. Ieslēdzu rotaļlietu ar skaņas signālu, kas aicina uz rīta apli.
Aicinu sadoties rokās un pēc kārtas saskaitīties.
Kad skaitīšana pārtraukta, aicinu to darīt vēlreiz, kad skaitīšanas kārta nonākusi līdz bērnam, kam samisējās, ļoti uzmanīgi ieklausās un neuzkrītoši palīdz.
Jautā: „Kas ir vairāk – zēni vai meitenes? Kā to mēs varam uzzināt?”
Aicinu uz sasveicināšanās rotaļu.(skatīt pielikumu Nr.3)
Aicinu visus apsēsties uz paklāja. Tiek noskaidrots, kāda ir diena, datums, mēnesis, gadalaiks. Kādi šodien ir laika apstākļi?
Ņemu brīnummmaisiņu un saku, ka uzdošu mīklas. Paņemu no maisiņa kaut ko rokā un uzdodu aprakstošo mīklu, lai bērni var uzminēt, kas man rokā. Pirmā šoreiz ir mašīna, otrais lācītis, utt. Kad visas rotaļlietas izliktas uz paklāja, vaicāju, kā ar vienu vārdu šīs visas mantas varētu nosaukt? Pareizi – rotaļlietas. Par to šonedēļ arī runāsim.
Bet vispirms mums vajag nedaudz izkustēties. Rīta vingrošana (pielikums Nr. 4).
Aicinu visus sasēsties aplī, ripinu skanošo bumbu pēc kārtas pie visiem bērniem un, pie kā bumba nonākusi, tam jāpastāsta, kura viņam ir mīļākā rotaļlieta, kāpēc. Pirms tam es pati un otra skolotāja izstāsta, kāda bijusi mūsu mīļākā rotaļlieta. Kas izstāstījis, ripina bumbu atpakaļ. Otra skolotāja tikmēr pie galda pieraksta bērnu mīļākās rotaļlietas. Aicinu padomāt, ko varētu pastāstīt par savām mīļākajām rotaļlietām.
Bērni teica, ka ārā ir liels vējš. Kā to var pārbaudīt? Varbūt parādīsim, kā vējš pūš? Artikulācijas vingrinājumi „Auksts vējiņš”, „Silts vējiņš” (pielikums Nr. 9). Mēs varam pagatavot vienu rotaļlietu, ar kuras palīdzību varam pārbaudīt, vai ir stiprs vējš, vai nē. Kas tā būtu? Vējdzirnaviņas. Kurš vēlas, varu parādīt, kā tās gatavojamas. Gatavojam dzirnaviņas. Bērni iet pie galdiem. Viņi var izvēlēties, vai dzirnaviņas gatavot no kartona, vai plastmasas (no kancelejas mapītēm). Arī kartons ir dažāds – vienkrāsains, rakstains. Arī skolotājas gatavo dzirnaviņas. Es izgatavoju no kartona, otra skolotāja no plastmasas. Tagad vajadzīgs kociņš, pie kā piestiprināt dzirnaviņas. Piestiprinām tās ar nagliņu pie kociņa (paraugs pielikumā Nr.5).
Kad dzirnaviņas gatavas, kustību rotaļa „Aizsargā vārtus!” (pielikums Nr. 6)
Bērni ierodas uz paklāja, kur notiek rīta aplis.
Sadodas rokās un sāk skaitīt: pirmais, otrais, trešais...
Vienam bērnam neizdodas.
Bērni zina, kā to var pārbaudīt, zēniem un meitenēm jāsastājas pa pāriem. Kas paliks pāri, tie ir vairāk.
Bērni ļoti labprāt piedalās rotaļā un samīļo visus savus grupas biedrus.
Bērni min, ka naktī bija liels vējš, ka arī šorīt stipri pūta.
Bēni min, kas varētu būt man rokā. Mašīnu uzmin ļoti ātri, ar lācīti arī iet viegli. Grūtāk klājas ar
U. un A. zina, ka tās ir rotaļlietas.
Vingro, vērojot, kā skolotāja rāda vingrojumus.
Kam bumba pieripojusi, tas izstāsta, kāda ir viņa mīļākā rotaļlieta.
I. saka, ka tad pūš cepuri nost no galvas, A. saka, ka grūti paiet, J. redzējis, ka koki lokās.
Izpilda artikulācijas vingrinājumu.
Visi bērni, izņemot I. Grib gatavot dzirnaviņas.
Dodas pie galdiem, izvēlas materiālus dzirnaviņām. Interesanti, ka visi bērni izvēlējas krāsainu kartonu (vidēji biezu).
Gatavo dzirnaviņas.
Piestiprina pie kociņa. Ļoti patīk naglas sišana.
Bērnu aktivitātes pastaigas laikā
Dodamies pastaigā, līdzi ņemot dzirnaviņas. Tagad varam pārbaudīt, vai ārā ir liels vējš. Kur pūš vairāk? Pie ēkas, pie ceļa, laukumā? Kuras dzirnaviņas griežas ātrāk? Plastmasas vai kartona? Izrādās, ka plastmasas dzirnaviņas griezās lēnāk, tās bija nedaudz smagākas.
Ļoti patīk vērot, kā dzirnaviņas griežas. Ātri kļūst skaidrs, ka, paceļot augstāk, dzirnaviņas griežas ātrāk.
Skolotāja un bērna sadarbības analīze
Bērni labprāt stāstīja par savām mīļākajam rotaļlietām, jo vispirms to bija pastāstījušas skolotājas, viņiem bija paraugs. Katrs bērns individuāli izstāstīja par savu rotaļlietu. Dzirnaviņas gatavoja ar lielu entuziasmu, jo bērniem bija motivācija – jāpārbauda, cik stiprs ir vējš. Iepriekšējā naktī bija ļoti stiprs vējš, pazuda arī elektrība. Šī tēma bija ļoti aktuāla. …
