Tiesu loma demokrātiskās un tiesiskās kārtības uzturēšanai valstī ir neapšaubami liela. Uz tam gulstas tādi svarīgie uzdevumi, ka likumības un tiesiskās kārtības nodrošināšana, personu tiesību, brīvību un likumisko interešu un valsts interešu aizsardzība.1 Tiesu neatkarība, pakļautība tikai un vienīgi likumam ir galvenais priekšnoteikums valsts varas dalīšanas principa īstenošanai, kas faktiski ir demokrātijas un līdz ar to arī tiesiskuma pamatne. Tiesu neatkarības princips ir tieši nostiprināts valsts pamatlikumā – Satversmē – un citos normatīvajos aktos.
Lai tiesa varētu realizēt savas funkcijas ir nepieciešams noteikt īpašo tiesāšanas proceduru, kārtību, proti, formulēt tiesu darbības principus, kuru izsekošana nodrošinātu demokrātijas idejā pausto taisnīgumu. Tādēļ, prakses iziešanas mērķis bija tiesību principu konstatēšana un izzināšana, kā tos piemēro praksē. Atbilstoši likumam „Par tiesu varu”, katrai personai Latvijā ir garantētas tiesības, lai uz pilnīgas līdztiesības pamata, atklāti izskatot lietu neatkarīgā un objektīvā tiesā, tiktu noteiktas šīs personas tiesības un pienākumi vai pret to vērstās apsūdzības pamatotība, ievērojot visas taisnīguma prasības. Izņemot pantā minētus līdztiesības, atklātuma un taisnīguma principiem, interpretācijas rezultatā ir iegūstami itin visi principi, kas nosaka iztiesāšanas kārtību, jo tie visi sava starpā nesaraujami saistīti. Tie ir: patiesības noskaidrošana, likumība, atklātums, tiesvedības valoda, aizstāvība, nevainīguma prezumpcija, pušu līdztiesība, sacīkstes, nepārtrauktība, tiešums un mutiskums, procesuālā ekonomija un citi, kuru īstenošanai jābūt konstatējamai konkretu kategoriju lietās. …
