Ievads
Latvijas Republikā tiesu vara ir neatkarīga, tas izriet no LR Satversmes pirmā panta. Satversmes sestā nodaļa ir veltīta tiesai, un Satversmes 86. pants nosaka, kad tiesu var spriest tikai tie orgāni, kuriem šīs tiesības piešķir likums.
Tiesa spēj izšķirt dažādas pakāpes konfliktus. Tiesu nedrīkst ietekmēt. Latvijā vispārējas jurisdikcijas tiesas izspriež civillietas, krimināllietas un administratīvās lietas, šo lietu iztiesāšanas regulējums ir atšķirīgs. Katrai no šīm lietām pastāv savs procesuālais liekums, proti, kriminālprocesa likums, civilprocesa likums, administratīvā procesa likums.
Katrā no šiem likumiem ir noteiktas attiecīgās tiesas iezīmes un darbības regulējums, kurā ietilpst arī konkrētu principu ievērošana. Tomēr arī kopēji tiesai ir jāievēro konkrēti pamatprincipi, pēc kuriem tiesa var spriest taisnīgu lietas iznākumu. Šie principi ir atrunāti likumā par tiesu varu, konkrēti 3. nodaļa. Tiesvedības procesā ir jāievēro šie principi, bet arī nedrīkst aizmirst par cilvēktiesību ievērošanu. Šajā procesā tiek sabalansēti visi iespējamie faktori, kura rezultātā tiek īstenots tiesu varas uzdevums - gādāt, lai, spriežot tiesu, tiktu garantētas Satversmes, likumu, normu un citu juridisku aktu īstenošana, tiesiskuma principa ievērošana, kā arī aizsargātas cilvēka tiesības un brīvības. Vienkāršāk – tiesu vara interpretē likumu.
Autora prakses mērķis bija novērot un novērtēt tiesu darbu, izskatot lietas 1. instancē un analizēt tiesvedības un cilvēktiesību principu ievērošanu tajās.
Šai praksei bija sekojoši uzdevumi:
1. apmeklēt tiesu un piedalīties lietas izskatīšanā;
2. izvērtēt pamattiesības Satversmē un likumā „Par tiesu varu”(turpmāk tekstā - LPTV) noteikto principu ievērošanu tiesvedības procesā;
Prakses laikā autors apmeklējis tiesas sēdes, kuras veiktas civilprocesa, kriminālprocesa un administratīvā procesa kārtībā.
…
