Hidroloģijas prakses atskaite

Gauja ir garākā upe Latvijā, kuras kopējais garums ir 452 km, kritums 234 m, gada notece ir 2,24 km³, baseina platība ir 9800 km². Galvenās pietekas ir Tirza, Mustjegi un Brasla (www.wikipedia.org).
Gauja sākas Vidzemes augstienē, kur par tās sākumu pieņem Arnīšupi jeb Elkas kalna pakāje. Augštecē Gauja tek cauri Rijas, Ilzes, Straupēnu, Taurenes un citiem Lodes un Taurenes apvidus ezeriem. Tālāk tā apliec Vidzemes centrālo augstieni, starp Valmieru un Murjāņiem plūst pa Gaujas senleju, lejpus Murjāņiem – pa Piejūras zemieni (www.lva.gov.lv).
Mēs pētījumus veicām Gaujas augštecē, Lodes muižas apkārtnē, kas atrodas Vidzemes augstienē, Piebalgas paugurainē. Šī teritorija kopējā platība ir 226,9 km2, ietverot Gaujas baseinu, Bākūžu, Rijas, Ilzes ezerus, Pīslas baseinu un Gaujas izteku – Arnišupi. Platību, ko Gaujas augštecē aizņem meži, ir 107,14 km2. Purvu platība ir salīdzinoši maza, tā kopumā aizņem 3,64 km2. Lielākā purvu platība ir Pīslas baseinā. Gaujas augštece ir ūdeņiem bagāta, par to liecina samērā liels ezeru skaits (platība 8,16 km2), kā arī daudz ūdensteces. Balstoties uz iegūtajām zināšanām augsnes zinātnes lauku kursa praksē, mēs konstatējām, ka lielāko teritorijas daļu aizņem podzolaugsnes, bet upju ielejās – aluviālās augsnes. Liels podzolēto augšņu daudzums ir tāpēc, ka teritorijas lielu daļu klāj skujkoku meži, kas veicina podzolēšanās procesu. Savukārt aluviālās augsnes ir raksturīgas upju ielejās, kur ir sakrājies alūvijs. …