Hidroloģijas prakses atskaite

Secinājumi

Veicot straumes ātruma mērījumus varam secināt, ka lielākais straumes ātrums ir upes virspusē, nevis tās dziļākajos slāņos, pie 2. tilta upes gultne ir akmeņaina un nelīdzena, iespējams, ka, tas ir radies antropogēnās darbības rezultātā. Gaujas upe Lodes apkārtnē ir samērā šaura, jo tās mērāmā atrašanās vieta atrodas upes augštecē. Arī šejienes reljefs ir nelīdzens un paugurains.
Veicot ezera dzidruma mērīšanu ar Sekki disku, varam izsecināt, ka ezera dzidrums dziļākajā vietā sasniedz 1m, taču Gaujas upes iztekas vietā dzidrums ir līdz 1,20 m. Līdz ar to varam secināt, ka ezera ūdens ir dzidrāks upes iztekas vietā - straumes plūsmas dēļ. Ar ūdens temperatūras mērītāju noteicām viszemāko temperatūru noteiktā ezera dziļumā 5,8 oC aptuveni 8 metru dziļumā.
Vissiltākā temperatūra tika konstatēta ezera vidū, augstākā temperatūra metra dziļumā bija 19,7 oC. Zemākā temperatūra metra dziļumā tika konstatēta pie Pīslas upes ietekas – 18,7 oC. Vislielākais dziļums, ko mēs konstatējām ar eholotu bija 8,2 metri.
Izdarot 3 zondējumus dažādos attālumos no upes otrā Gaujas tilta labajā krastā mēs izsecinājām, ka šajā apkaimē gruntsūdens baro upi. Un līdz ar to ir lielāka upes notece.
Rijas ezers ir caurteces ezers, tajā ietek 3 upes (Gauja, Meļļupīte, Pīsla) un iztek viena – Gauja, no kā var izsecināt, ka ezerā ir laba ūdens apmaiņa. Pateicoties tai ezerā nenotiek pārāk aktīva aizaugšana ar ūdensaugiem.
…