Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
0,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:194232
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 08.07.2014.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 4 vienības
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Vitrupes ielejveida pazeminājums atrodas Limbažu rajonā, ZZR-DDA virzienā šķērso Metsopoles līdzenumu līdz vidusdaļu starp Nabi un Ķirbižiem. Igates – Lādes ezera ieplaka to savieno ar Limbažu – Nabes senieleju un Aģes ielejveida pazeminājumu. Garums – 35 km, platums augšmalā – 750-800 m, dibenā 125-500 m, dziļums – 12-18 m (līdz Dziļezera dibenam 46, 3m). Sakrīt ar Vitrupes senās apraktās ielejas Z daļu, kur maksimālais iegrauzums pamatiežos sasniedz 77 m zjl. Z daļu aizņem Vitrupes senieleja, D daļu – Vitrupe subglaciālā iegultne ar Jumpravas ezeriem un Reiņupi. Gandrīz paralēli stiepjas lēzeni, zemi izspieduma vaļņi – morēnuvāli, kam atsevišķās vietās uzguļ rievotās morēnas. Šauri, izteikti gareni izspieduma vaļņi atrodas arī Vitrupes subglaciālajā iegultnē. Uz D no Blomes, zemesšaurumā starp Riebezeru un un Dziļezeru, auziņu ezerā un uz D no tā tie veido šauras osveida grēdas – tutānus. Lāzenākās nogāzes un to apkārtne iekultivētas, stāvās nogāzes un tutānus starp Riebezeru un Dziļezeru klāj mežs ar lielu platlapju īpatsvaru. Dibens pārpurvojies vai aizaudzis ar krūmiem, noteces apstākļu ziņā labvēlīgākās vietās ir pļavas. Dziļezers un riebezers ar apkārtējo ainavu veido dabas liegumu un atrodas biosfēras rezervātā (Latvijas daba, 1994.-1998.).
Vidējā gaisa temperatūra janvārī piejūrā – 4°C, tālāk -5°C, jūlijā +17°C. Nokrišņu daudzums pakāpeniski samazinās virzienā uz jūru, robežās no 850 mm – 650 mm gadā. Bezsala periods – 140 līdz 160 dienas (Latvijas ģeogrāfijas atlants, 2009.).
Teritorijā sastop tipisko podzolu jūras tuvumā ar smilti, velēnu podzolaugsni un pseidoglejoto augsni atlikušajā teritorijā, ar mālsmilti un smilšmālu. Atsevišķās teritorijās novēro velēnu glejaugsni un velēnpodzolēto glejaugsni. Sastop augstos purvus. Baseinā egļu – sīklapju meži (Latvijas ģeogrāfijas atlants, 2009.).

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties