Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
4,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:532083
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 19.01.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 11 vienības
Atsauces: Ir
Laikposms: 2000. - 2010. g.
Darba fragmentsAizvērt

1.1. Gaisa temperatūras mainības un iespējamās prognozes Eiropas un Latvijas teritorijai, temperatūras izmaiņas ietekmes.

Lai varētu spriest par klimata mainību, jāzina atšķirība starp jēdzienu „klimats“ un „laiks“. Laiku raksturo gaisa temperatūra, atmosfēras spiediens, mitrums, nokrišņu daudzums un mainoties kādam no lielumiem, mainās arī laikapstākļi. Tātad laikapstākļi ir atmosfēras stāvoklis noteiktā laika brīdī un tie ir ļoti mainīgi. Savukart klimats ir laikapstākļu režīms ilggadīgā skatījumā, ko nosaka Saules radiācija, vispārējā atmosfēras cirkulācija un Zemes aktīvā virsma. Klimata veidošanos var arī ietekmēt izmaiņas citā Zemes sfērā, jo tās ir savstarpēji saistītas. Piemēram, vulkāna izvirduma laikā atmosfērā nonāk ievērojams daudzums pelnu un citu sīko daļiņu, kas var radīt aerosolu koncentrācijas pieaugumu, kas var izmainīt globālo temperatūru vairāku gadu garumā. Tas skaidrojams ar to, ka stratosfērā nonākušie putekļi ienākošo Saules radiāciju atstaro atpakaļ kosmosā, rezultātā veidojas atmosfēras atdzišana.
Siltumnīcefekta gāzu emisijas apjoms un koncentrācijas pieaugums atmosfērā uzskatāms par galveno faktoru, kas nosaka Zemes klimata izmaiņas, aktuālāko no tām – globālo sasilšanu. Globālā sasilšana pēdējos 150 gados ir noteikusi ne tikai temperatūras pieaugumu, bet ietekmējusi jūras līmeņa celšanos un ziemeļu puslodes sniega segas platības samazināšanos. Ūdens tvaiku koncentrācijas pieaugums atmosfērā var pastiprināt siltumnīcefektu nākotnē, jo ūdens ir viena no siltumnīcefektu veicinošām vielām. Pat ja globālā mērogā izdosies samazināt CO2 emisijas, būtiska globālā sasilšana turpināsies vismaz visu 21. gadsimtu: globālā vidējā gaisa temperatūra celsies 1.4 – 5.8°C robežās un paredzamais sasilšanas temps būs straujāks, nekā tas bija 20. gadsimtā un pēdējo 10000 gadu laikā. (M.Kļaviņš u.c. 2008. Klimata mainība un globālā sasilšana. LU, 50-57.lpp)
Eiropa 5000 gadus nav pieredzējusi tik ievērojamas klimata pārmaiņas kā pēdējos gados. Aizvadītajā gadsimtā Ziemeļu puslodē ir novērots lielākais temperatūras pieaugums pēdējā tūkstošgadē. Pēc ASV Aeronautikas un kosmisko pētījumu pārvaldes (NASA) datiem, 2005. gads ir bijis siltākais 20. gadsimtā. Pieci siltākie gadi novēroti tieši pēdējos astoņos gados: 2005., 1998., 2002., 2003. un 2004. gadā. Aizvadītajā simtgadē vidējā gaisa temperatūra Eiropā ir pieaugusi par 0,95 grādiem pēc Celsija, un ir paredzams, ka nākamajos 100 gados tā pieaugs vēl par 2–6 °C, secināms pēc jaunākā Eiropas Vides aģentūras pētījuma. (http://www.tvnet.lv/zalazeme/nature/article.php?id=34160)
Kultūraugu piemērotība varētu mainīties visā Eiropā, un kultūraugu ražība, iespējams, palielināsies Ziemeļeiropā, un samazināsies gar Vidusjūras reģionu un dienvidaustrumu Eiropā. Meži paplašināsies Ziemeļu virzienā. (IPCC. Climate Change 2007: Impacts, Adaptation and Vulnerability. 543.lpp)

Autora komentārsAtvērt
Redakcijas piezīmeAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −6,48 €
Materiālu komplekts Nr. 1117574
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties