3. SECINĀJUMI
Gaisā visu laiku ir ūdens tvaiki. Ūdens tvaiku daudzums gaisā ir atkarīgs arī no ģeogrāfiskā novietojuma, gadalaika, diennakts laika un meteoroloģiskiem apstākļiem. Gaisa mitruma daudzums gaisā nav pastāvīgs un lielā mērā ir atkarīgs no temperatūras. Jo siltāks ir gaiss, jo vairāk mitruma tas var sevī noturēt.
Vislielākais gaisa mitrums ir lielu ūdenstilpju tuvumā (okeāni, jūras), ka arī reģionos, kur ir daudz nokrišņu.
Cilvēka pašsajūta ir lielā mērā saistīta ar gaisa mitrumu, tāpēc ir svarīgi sekot līdzi gaisa mitrumam telpās (kur cilvēks uzturas lielāko daļu no savas dzīves).
Gaisa mitrums ir svarīgs ne tikai cilvēkiem, bet arī dzīvniekiem, augiem un citiem dzīvajiem organismiem. Daži dzīvnieki un augi ir pielāgojušies dzīvei vietās, kur ir ļoti mitrs vai ļoti sauss.
Gaisa mitruma ģeogrāfiskais izvietojums ir atkarīgs no gaisa temperatūras, iztvaikošanas reģionā (nokrišņu daudzums, okeāna tuvums), ka arī no reljefa.
Piekrastes rajonos viens no nozīmīgākajiem klimatu veidojošajiem faktoriem ir siltās un aukstās okeāna straumes. Siltās straumes palielina kondensāciju un nokrišņu veidošanos.
Lielbritānijā relatīvais gaisa mitrums ir augsts visu gadu okeāna tuvuma un lielo nokrišņu daudzuma dēļ. Vislielākais gaisa mitrums ir Lielbritānijas rietumos.
Latvijā relatīvā mitruma diennakts gaita ir pretēja temperatūras gaitai. Maksimums ir naktī, bet minimums pusdienas laikā un pēcpusdienā.
Relatīvā gaisa mitruma gada gaitā aukstākajos mēnešos relatīvais mitrums sasniedz maksimumu, siltākajos (vasarā vai pavasarī) – minimumu. Lielā mērā relatīvais gaisa mitrums ir atkarīgs arī no nokrišņu daudzuma diennaktī.
Lielu lomu relatīvā gaisa mitruma vērtībām nosaka ģeogrāfiskie apstākļi – augstums novietojums reljefā un tuvumā esoši lieli ūdens objekti.
…
