Ir arī daži nelieli pasākumi, kas neprasa ieguldījumus, un kurus var veikt, lai ēkas energoefektivitāti saglabātu esošajā līmenī un varbūt pat nedaudz paaugstinātu [3]:
• Pagaidām mājā tiek izmantotas kvēlspuldzes, kuras vairs nav pārdošanā, bet ar laiku, kad beigsies to krājumi, tās tiks nomainītas ar ekonomiskajām spuldzēm, kas sniegs enerģijas ietaupījumus;
• Jāanalizē procesi, kuros tiek izmantots karstais ūdens (piem., veļas, trauku mazgāšana). Veļas mašīnām ir ekonomiskās programmas ar zemāku ūdens temperatūru, un karsto ūdeni var ietaupīt, trauku mazgāšanas laikā to izmantojot mazāk;
• Bez vajadzības neizmantot apgaismojumu, vai ieviest sensorus; elektroierīces atslēgt, kad tās netiek izmantotas.
Secinājumi
Mājas energoefektivitātes rādītāji ir atbilstoši šāda tipa un apkures veida mājām.
Galvenie siltuma zudumi mājā notiek caur dabisko ventilāciju un kurinot pirts krāsni. Lai ietaupītu siltumu un uzlabotu mājas energoefektivitāti, ir jānomaina pirts krāsns un nepieciešams noblīvēt logus, sevišķi rudens/ziemas sezonā. Šie pasākumi sniegs ievērojamus siltuma un līdz ar to arī ekonomiskos ietaupījumus.
Profilaktisks pasākums siltuma ietaupīšanai ir mansarda stāva siltumizolācijas materiāla pārbaude un vajadzības gadījumā - šī materiāla papildināšana.
Veicot ieteiktos energoefektivitātes pasākumus, kopumā varētu ietaupīt apkures siltumu 43,2 MWh/gadā jeb naudas izteiksmē – 1080 Ls/gadā. Pasākumi atmaksātos, ilgākais, divu gadu laikā. Ietaupītais siltums sastādītu ap 50% no pašreizējā apkures saražotā.
…