Daugavas un Tūlijas upes hidroloģiskā režīma raksturojums un noteces rādītāju aprēķināšana

Daugavas upes gada noteces apjoms bija 20,89 km3 (4.1.tabula), kas parāda to, ka 1978.gads ir bijis vidējs jeb tuvu vidējiem rādītājiem, kas pēc literatūrā norādītajiem datiem Daugavai vidējā gadā ir 21,0 km3, mazūdens gadā 13,5 km3 un daudzūdens gadā 30,0 km3 (Zīverts,2004). Kopumā Latvijas upju gada notece ir 32,72 km3(Apsīte, bez. dat), kas norāda to, ka Daugavas notece sastāda lielāko daļu no valsts upju noteces apjoma. Toties Tūlijas upe sastāda niecīgu daļu no noteces apjoma tikai 0.008 km3,to var izskaidrot ar to, ka Daugavas upes sateces baseins pēc laukuma ir lielākais Latvijā un par 2111 reizēm lielāks par Tūlijas baseinu. Taču attiecinot noteces apjomu uz baseina platību (A), abu upju rādītāji ir līdzīgi: no 1 km2 gadā notece ir aptuveni 0,0003 km3 Daugavai, bet Tūlijai – 0,00024 km3.
Noteces modulis parāda noteci litros no baseina laukuma vienības vienā sekundē, kas Daugavai bija 9,4 q, l/s km2, bet Tūlijai par 1,6 l/s km2 mazāks, tas ir, 7,7 q, l/s km2.
Daugavai noteces slānis bija 296,4 mm, bet Tūlijas upei 244,7 mm. Latvijas teritorijai vidēji noteces slānis ir 245 mm, kas nozīmē to, ka Tūlijas upe atbilsts Latvijas vidējā noteces slāņa apjomam, bet Daugavas upes noteces apjoms no baseina laukuma ir par 51.4 mm lielāks.
Hidroloģiskie raksturlielumi abām upēm ir atšķirīgi, jo Tūlijas baseins ir ievērojami mazāks nekā Daugavai, un tas atrodas Vidzemes augstienē, taču uz Daugavas esošā HNS Jēkabpils ir Austrumlatvijas zemienē. Katrā šajā reģionā ir atšķirīgi nokrišņu daudzumi, reljefs, augsnes, teritorijas lietojums, klimatiskie apstākļi un citi faktori, kas ietekmē hidroloģiskos rādītājus.

…