Prakses atskaite
Humanitārās zinātnes
Sociālais darbs
Darbs ar bērniem ar kustību traucējumem Daugavpils pilsētā-
Darbs ar bērniem ar kustību traucējumem Daugavpils pilsētā
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 3 | |
Terminu skaidrojums | 6 | |
1. | Bērnu ar invaliditāti problēmas | 8 |
2. | Statistikas datu analīze | 10 |
3. | Normatīvo dokumentu analīze, kuri saistoši bērniem ar invaliditāti | 11 |
3.1. | Starptautisko normatīvo dokumentu analīze | 11 |
3.2. | Latvijas Republikas normatīvo dokumentu analīze | 12 |
4. | Daugavpils kopienas īss raksturojums | 15 |
5. | Daugavpils pilsētas domes Sociālo lietu pārvalde | 18 |
5.1. | Sociālo pakalpojumu nodaļa ģimenēm ar bērniem | 20 |
6. | Sociālā darbinieka kompetence darbā ar bērniem ar kustību traucējumiem | 23 |
Nobeigums | 33 | |
Literatūras saraksts | 34 |
Ievads Katrs cilvēks piedzimst pasaulē ar savām raksturīgām īpatnībām un vērtībām. Cilvēki pasaulē ir tik dažādi, tomēr tos vieno arī kas kopīgs – vēlme apmierināt savas vajadzības, dzīvot pēc iespējas pilnvērtīgāku un produktīvāku dzīvi.
Viena no svarīgakajām lietām jebkura cilvēka dzīvē ir veselība. Droši vien, ja mēs pajautātu, kā cilvēki izprot – būt veselam, viņi atbildētu: ”Cilvēks ir vesels, kad viņam ir laba pašsajūta”. Ja mēs saprotam, ka justies labi mēs varam dažādās situācijās un ir ļoti dažādi faktori, kas ietekmē mūsu pašsajūtu, secināsim, ka būt veselam nozīmē daudz vairāk nekā tas, ja mums nav kustību traucējumu un nekas nesāp.
Plašākā nozīmē jēdzienam „veselība” ir trīs savstarpēji saistīti aspekti – fiziskā veselība, garīgā veselība un emocionālā veselība. Sakot „laba veselība” mēs runājam viennozīmīgi par katru no šiem trim aspektiem.[1, 15] Katram ir skaidri zināms, ka fiziskā un garīgā veselība ietekmē viena otru. Cilvēkiem, kuriem ir garīgās attīstības traucējumi, kustību traucējumi ir daudz vairāk problēmu, nekā pārējiem cilvēkiem. Tāpēc, iemācot jaunas iemaņas, radot izvēles iespējas un palīdzot integrēties sabiedrībā, mēs noteikti ietekmējam arī cilvēka veselību kopumā, jo tas ceļ ikviena pašapziņu, liek justies varošākam. To var nosaukt arī par „pašaktualizēšanos”, kas nozīmē kļūt tādam, kāds vēlētos būt. [1,16]
Valsts politika un sabiedrības attieksme jāvirza uz cilvēku ar invaliditāti nodarbinātību, kas radītu iespējas dzīvot neatkarīgu un patstāvīgu dzīvi, celtu šo cilvēku pašcieņu un iekļaušanos sabiedrībā. Visas sociālās tiesības un pienākumi, to realizēšanas pamatnosacījumi, sociālās drošības veidošanas un darbības principi, kā arī reglamentēti sociālo pakalpojumu veidi tiek īstenoti saskaņā ar īpašiem likumiem, kas nosaka to saturu un īstenošanas kārtību.
Ikviena attīstīta valsts apzinās, ka bērni ir tās prioritāte – gan veseli, gan ar speciālām vajadzībām. Tāpēc mūsu valstī ir jau pieņemti vairāki likumi, kas reglamentē šo bērnu tiesības uz izglītību, atbilstošu palīdzību medicīniskajā, sociālajā un citās jomās. Sīkāk šos likumus paskaidro un sociālo pakalpojumu sniegšanas un saņemšanas realizāciju reglamentē dažādi Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi.
Savukārt pašvaldības ir tiesīgas izdot savus noteikumus, nolikumus, instrukcijas, kādā veidā realizējami likumos un Ministru kabineta noteikumos paredzētie pakalpojumi attiecīgās pašvaldības teritorijā, tai skaitā arī bērniem ar kustību traucējumiem.
Lai plānotu un novērtētu jaunus pakalpojumu veidus klientiem ar kustību traucējumiem, kā arī cita veida speciālām vajadzībam, tiek pielietots tāds jēdziens kā „dzīves kvalitāte”.
…
Bērnu ar īpašām vajadzībām integrācija sabiedrībā ir viens no darbības virzieniem vienlīdzīgu iespēju radīšanā visiem sabiedrības locekļiem. Vides un pakalpojumu pieejamība, efektīvu normatīvo aktu radīšana, kas nodrošina cilvēku ar īpašām vajadzībām problēmu risinājumu. Personas ar īpašām vajadzībām nav un nedrīkst būt sabiedrības atstumtie, bet tas daudzējādā ziņā atkarīgs no katra paša, no viņam tuvajiem cilvēkiem, ģimenes un draugiem. Sabiedrībā vēl aizvien valda steriotipisks uzskats, ka bērni ar īpašām vajadzībām nav spējīgi neko dot un sasniegt, tāpēc arī nav nepieciešams rūpēties par viņu dzīves kvalitātes uzlabošanu, fizisko un garīgo attīstību. Tomēr dzīvē ir pierādījies pretējais, ka bērni ar kustību traucējumiem ir personības, katra ar savu talantu, darbspējām, vēlmi sevi apliecināt un atrast savu vietu sabiedrībā, justies tai piederīgam un noderīgam. Analizējot faktorus, kas veicina bērnu ar kustību traucējumiem iekļaušanos sabiedrībā, nonācu pie slēdziena, ka galvenie tie ir : vides pieejamība (pieejamība sabiedriskajām ēkām, dzīvojamām mājām, transportam); dzīves apstākļi, kas atbilst bērna vajadzībām; izglītība; tehniskie palīglīdzekļi; informācijas pieejamība; iespēja lietderīgi pavadīt brīvo laiku. Veicot visus prakses izvirzītos uzdevumus es nonācu pie secinājumā, ka vecāki var pilnvērtīgi integrēt savus bērnus -invalīdus sabiedrībā tikai ar speciālistu palīdzību un ar atbalstu, tas nozīmē, ka vecāki ir jāatbalsta bērna ar speciālajām vajadzībām audzināšanā un aprūpē, ceļot viņu motivācijas līmeni līdzdarboties, nevis ļaujot iegrimt depresijā un palikt vienatnē ar problēmām kas ir radušās audzinot bērnus ar īpašām vajadzībām. Tikai uzmundrinājums var nākt par labu bērnam -invalīdam nevis kritika. Pašiem vecākiem, arī jāsaņem psiholoģiskā palīdzība un atbalsts no citām ģimenēm, kur ir bērns ar invaliditāti, bet to var izdarīt tikai sadarbojoties ar sociālo darbinieku un psihologu. Ģimenei, kurai ir bērns-invalīds nepieciešama ne tikai materiālā palīdzība, laba medicīniskā apkalpošana un atpūtas organizēšana. Galvenais ir mainīt vecāku attieksmi pret sava bērna invaliditāti un pret viņa iespējām. Tāpēc sociālām darbiniekam ir jāstrādā ar visu ģimeni kopā nevis tikai ar bērnu ar invaliditāti.
- Darbs ar bērniem ar kustību traucējumem Daugavpils pilsētā
- Ko es varu darīt nedzirdīgo bērnu ar garīgās attīstības aizturi labā?
- Sociālā pedagoga prakse bāriņtiesā
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Ko es varu darīt nedzirdīgo bērnu ar garīgās attīstības aizturi labā?
Prakses atskaite augstskolai3
-
Sociālā pedagoga prakse bāriņtiesā
Prakses atskaite augstskolai9
-
Prakse veco ļaužu pansionātā
Prakses atskaite augstskolai12
-
Prakse Rīgas Latgales priekšpilsētas sociālajā dienestā
Prakses atskaite augstskolai4
-
Ģimenes, kur māmiņas vienas audzina bērnus, kopienas sociālās problēmas un vajadzības
Prakses atskaite augstskolai10