SECINĀJUMI
Prakses laikā man bija iespēja izpētīt tiesību normu praktisko pielietojumu ikdienas situācijās, kā arī uzlabot iemaņas risināt juridiska rakstura problēmas, jo praktiskajā darbā radušies kāzusi atšķiras no studiju procesa laikā apgūtajiem.
Prakses laikā ar prakses vadītāju pārrunājām strīdīgākos jautājumus jurista darbībā, un man izdevās secināt sekojošu:
• Ka es varēju secināt, tad Latvijas iedzīvotāji nepievērš īpašu uzmanību darījumiem ar nekustamiem īpašumiem, ignorējot dažas darījuma fāzes, ar domu, ka „varbūt palaimēsies” līdz ar ko pēc tam rodas problēmas, kā piemēram, pircējs ir ieguvis savā īpašumā zemi, bet pēc tam darbības ar to daudzos gadījumos no pašvaldībām tiek ierobežotas gan ar apbūves noteikumiem, gan teritoriālās plānošanas noteikumiem. Šo problēmu var atrisināt izstrādājot normu, kura uzliktu par pienākumu pārdevējam (bez kaut kāda īpaša pircēja lūguma) pirms pirkuma līguma parakstīšanas iesniegt pircējam:
1) inventarizācijas lietu, un
2) dokumentu, kurš apliecinātu zemesgabala tagadējās lietošanas un paredzamās lietošanas mērķi.
• Problēma ir arī tur, ka bieži vien cilvēki vēršoties pie mākleriem un aģentiem nevar iegūt informāciju par to profesionālas darbības līmeni, stāžu u.t.t., tāpēc palielinās iespējamība nokļūt apkrāptam (kā piemēram notika ar M.K., kura atrada mākleri internetā SS.LV). Šo problēmu es piedāvātu atrisināt izveidojot kādu vienotu sistēmu (kā piemēram notāriem vai tiesu izpildītājiem), kur tiktu iekļauti tikai tie mākleri un aģenti, kuriem ir licence vai sertifikāts, bet lai to panāktu, ir jāizstrādā normatīvais akts, kurš regulētu, nekustama īpašuma tirgus profesionāļu sertificēšanu vai licencēšanu (kurš paredzētu mācību programmas apgūšanu nekustāmo īpašumu jomā un kvalifikācijas eksāmenu kārtošanu), kā arī ir jāizveido institūcija, kura veiktu šīs nozares kontroli un regulēšanu.
• Prakses laikā sastopos ar tādu problēmu, ka esošai dokumentu iesniegšanu kārtībai papīra formā, ir raksturīgs lēns reģistrācijas process un samērā augstas potenciālo kļūdu iespējas. Šo situāciju var uzlabot pārejot uz datu saņemšanu elektroniskā veidā. Šādā veidā tiks ieekonomēts potenciālo nekustama īpašuma īpašnieku laiks, kā arī kļūdu iespējas tiks samazinātas.
• Diez vai šo problēmu var kaut-kāda veida atrisināt, taču šāda veida problēma pastāv, un galvenais šīs problēmas cēlonis ir cilvēku vēlme ieekonomēt (taču visi labi zina, ka „skopais maksā divreiz!”). Problēma pastāv tanī, ka cilvēki slēdzot darījumus ar nekustamiem īpašumiem ne vienmēr vēršas pie speciālistiem, taču lai samazinātu kļūdīšanās iespējas, palielinātu darījumu drošību un paātrinātu visu darījuma sagatavošanas un nostiprināšanas procesu, iespējamais risinājums ir darījumu veikšanas uzticēšana profesionāliem starpniekiem – juristiem, notāriem vai advokātiem, kas var nodrošināt nekustama īpašuma veidošanas tehnisko izpildi, darījumu likumību un darījumu pušu interešu ievērošanu.
Atrisinot mīnētas problēmas var panākt krāpniecisku darbību samazināšanu attiecībā uz nekustama īpašuma iegūšanu, kā arī veicināt efektīvāku valsts iestāžu darbību un ietaupīt potenciālo nekustama īpašuma ieguvēju laiku (citiem vārdiem sakot – atvieglot un nodrošināt nekustama īpašuma iegūšanas procedūru).
Prakses laikā izvērtēju arī savas spējas, kuras nācās pārbaudīt praksē, bet kuras noderēs strādājot izvēlētajā profesijā, piemēram, saskarsmes un komunikatīvās spējas, prasme paust savu viedokli un aizstāvēt to.
…
